Šlāpins sāpina

Šlāpina šašliks jēlā zivs

Trešo nedēļu kapāju arc raiders un šodien vitnesoju divu matriarhu izdemolēšanu un ievērojami piedalījos karalienes nolaišanā no kātiem. Pie matriarhiem es par vēlu pieskrēju, neko nedabūju un pie karalienes pieskrienu un arī nekā nav, lai gan viņa bija man burtiski blakus, tricināja būdas jumtu, sāku žēloties, ka iztērēju astoņus vulfpakus un kaudzi ar citām granātām un viens džeks man iedeva karalienes core. Pārējo somu pielasīju no diviem kritušajiem.

vai arī par suņu un to saimnieku tēmu
nav noslēpums, ka mājdzīvnieka īpašnieka raksturs un principi ir diezgan līdzīgi pašam mājdzīvniekam, respektīvi, viena dvēsele ir laimīgi atradusi otru
par to var izvērst atsevišķu diskusiju, taču vispār tā ir
pēc idejas par cilvēku var kaut ko spriest pēc viņa četrkājainā drauga

vienīgais, ko var spriest par diviem janvārī pārsalušiem mopšiem (vai mikrobuldogiem, nezinu, kā tas īsti saucas), kas nereāli trīc no mīnus desmit grādiem pēc celsija, skatās uz tevi ar milzīgām apaļām acīm, ir absolūti draudzīgi, vispār nesaproti, ko viņiem tagad gribas, paglaudi vienu, laikam ne to, vot, padzerties, seksu, seriālu skatīties, gulēt varbūt, uzminiet no trīs burtiem

sāku apdomāt visu šo kentaura koncepciju
teiksim, vai viņš ēd auzas kā zirgs, vai šašliku kā cilvēks