Baltais meksikānis atbild uz maniem jautājumiem par dusmām un pašdestrukciju. Neparasti vārnas lidinās ap līko priedi un vicina savas ciskas.

Jā, Nievājs, arī domā, ka gaismas pils iecerēta kā militārs objekts. Nievājs nezin ko nozīmē militārs. Bet es jums saku, tur tankus glabās, tankus! Katrā stāvā pa tankam. Pēdējajā stāvā būs tā saucamā bifeļu zāle, tas vairāk pavelk uz tādu moderno pseidozinātnisko hipiatriju, bifeļi zem skābes ar zināmu cukuriņu, cukurbieti bietē, bļe! {lamas} Kārlis atnāk un izvelk Annu no gultas, bučo atstājot lūpukrāsas nospiedumus uz Annas skaistās, smalkās, taču nedaudz stūrainās (kā Kārlim tajā brīdī liekas) sejas, bet Kārlim patīk kubisms tāpēc tas ir tikai pluss. Kārlis bučojās kā jau Kārlis un izvērš pseidoseksuālu rotaļu. Kārlim mugurā ir skafandra, svaigi atgriezies no Marsa. Atvedis jaunu lūpukrāsu. Bet vispār, ja tu, mīļo cilvēk, esi tik tālu izlasījis, tad es zinu, kas tavā prātā notiekas. Labāk aizej uzvāri stipru tēju un saproti, ka neredzi risinājumu šābrīža situācijā. Papliķē sev pa vaigu un saki, ka sekosi Pētera padomam un meditēsi uz pseidozinātnisko bifeļu hipiatriju. Bet nu tā tur cilvēkam ir, ka kādā brīdī tā dzīvīte kaut kā tajās šūnās izjūtās tāda kaitinošāka, tā kā motorollers, kurš rūc kā govs. Punkc, Kaž'!

Aina: ceļš paiet garām mājām, malā stāv savāda pirtiņa un pie mājas kāds sēž mazmājiņā.
Tēli: nav

"Ziema. Christmas, kristmaz, mazkrist, krist, jēzus krist, džīzux kraist" pie sevis skaitīja Asambleris, antikristietiskajā vārdā Nievājs. "Kāpēc tik bargi, skarbi, dusmi, asi staigā viņa un dara to, ko es ne vienmēr saprotu" viņš domāja par Ziemu. Teicējs (dj kurmis Aldrigs) turpināja es pieļauju iespēju, ka šis ir nogruvums, ķieģeļi pie pirtiņas, tiem vēl klāt ir apmetuma kārta un tāpēc tie ir reizē detalizēti un reizē neregulāri. Pirtiņā neviens nebija, kad nogruva. Juris tikai domāja par pirtiņu tajā brīdī un skuma, kad apturēja skumjas, tad pirtiņa nobruka. Neviens nezin kāpēc viņa nogruva. Garām tajā brīdī ar riteni (kuram ir štanga) melno brauca pilsētas mērs Aptumsums un piereģistrēja nobrukumu savā smadzeņu šūnā 0x99389 un pierakstīja šo skaitļu virkni blociņā. Ezis viņu pa ceļam apturēja un prasīja, kas viņš ir un kad būs ziema. Aptumsums teica, viņam, ka viņš ir ezis Mezis un meklē savu pazudušo mīļoto, tad krampjaini noraustījās un neartikulēti pateica "0x33366" un "tagad es braukšu tālāk citādi man beigsies braucamais laiks". Ezis Mezis palika neizpratnē kamēr iestājās izpratne, jo viņš ieraudzīja ķieģeli no pirtiņas Mirtiņas, kas vislabāk raksturoja viņa tābrīža jautājumu vārdā Autājums. Riteni sauca Alkohols (Alkogoļ). Ezis sarēķināja kāda ir iespējamība, ka Aptumsums melš niekus kā slieka savus tvaikus nevis runā patiesību stirna Pārgājēja.

Nāk miegs. X ir punkts no kura tu sāc. sāc. sāc. sāc. Tik daudz man ir ko teikti.

Turpinās diena. Tu ej ar neglītu, nejauku iguānu galvā, skaties visiem acīs ar iguānas skatienu un domā, ka viņi ir nepareizi (reducējot) un visi vienkārši ir muļķi.

Vairāk tā reāli paskatoties uz dzīvi - bet viss taču ir labi un jauki. Iguānas šajā pasaulē nepastāv.

Neveikli slīd pirksti pār tavu kailo augumu un..

Nervi netur. Jāknosās, jāpūš, jākasās, jāurbina deguns, jāknibina pumpas, jāvirpina āda, kas vietām nāk nost.

Autobusā jāberžas gar visām meitenēm pēc kārtas, sākot ar jaunajām, beidzot ar gados vecākām. Jāspiežas priekšējajos lielajos, bet vienvietīgajos solos blakus cilvēkiem, kas tur sēž par jebkādu cenu. Jāatvainojas nabadziņa/ītes balsī un visu laiku jādīdās un jāberzējs, jāvelk ārā savs ētalons un trinoties jādomā vai tas ir nopīkstināts vai nē, jākasās līdz asinīm un tad skaļi jāsaka upsī.

Un jātēlo, ka...

Jūtos nožēlojams. Reizēm liekas, ka uztaisu no sevis nezin ko, bet tad beigās izrādās, ka nejēdzu strādāt un nemaz neesmu tāds gudrelis kā izliekos pats sev un citiem.

Neloģisks un bezjēdzīgs kāds vien rants var būt. Man besī, ka katru dienu viss ir normāli un te pēkšņi ir nezin kāda satiksme tajā pašā laikā, kad parasti ir 3x mazāk mašīnu. Ne tur jēdzīgi var ar velosipēdu ielu šķērsot kur nav luksofora, ne kā, brauc kā pajols ar līkumu caur luksoforrru. Un es saprot, ka velosipēdisti ir iedomīgi egocentriķi un žāvētas dateles, bet nu ko lai saka par tādiem autovadītājiem, kas piebrauc priekšā veloceliņam visā garumā!! Maukas, bļe! Ķiršu cūkas!!!!

Vakar bija labāka diena, hehe.

Šorīt pa ceļam uz darbu bija baigā satiksme. Ko vispār viņi iedomājas, man ir jābrauc uz darbu a viņi, resnie kapitālisti, iesēžas savos katafalkos un ripo gan jau uz Makdonaldu pēc savu bērnu lēnās pašnāvības komplekta. Varētu vēl tos katafalkus sabarot ar kaut kādu ātrās ēdināšanas benzīnu pilnai laimei.

Nav forša mana diena. Nopietni. Man nepatīk.