Bet mēs sēžam pidžamās, dzeram Dreamer un pīpējam aveņu ūdenspīpi. No gaisa nokrīt pa monētai. Stūrī ir kuņģis. Tu dursti to ar adatām, tas ir labi, es tā domāju, tieši kā pieklājas. Jā, nu vai tad uz visu jāskatās objektīvi? Dzīvotājs būs. Pie griestiem sitas sirds. Tas ir mūsu ritms. Otrā stūrī šņāc liela čūska.

Nebēdz.

Priesteris ķēra trusi pa visu istabu un pēc tam ostīja tam ausis vismaz pusstundu, pēc tam viņš uzpūta prezervatīvu ar ķiršu smaržu un sita ar to sev pret galvu līdz aizmirsās tā ķīmiskajā aromatā un sasniedza Nirvānu. Nirvāna smirdēja. Priesterim bija vienalga, viņš skaitīja vasarsraibumus uz viņas ādas un domāja par to cik viņa ir glīta un harizmātiska. Nirvāna bija viegli iegūstama tikai pēc tam vaļā nevarēja tikt un tiklīdz kā pie tās tiec permanenti smirdi arī tu. Dēmoni. Bet īstenībā nav tik ļauni, Priesteris tika galā ar Nirvānu un sasniedza Mahjāhujtumanipisi stāvokli un gāja dzīvē ar augsti paceltu galvu.

Tā nu Ezis Mezis iet taisnu taku, nezinot kur nonāks, acis aizvērtas un bikses jau pilnas, bet galvenais, ka Mezis jūtas braši un knaši. Bet kur ir tavs vilciens? Es bārstu monētas uz savējā un pēc brīža jau attopos reliģiskā pārdzīvojumā (https://www.youtube.com/watch?v=dVNdTXEJv1A) un vilcinos pie statoila letes gluži kā Jūda. Kur ir mana atvasara? Es viņu zinu. Jāāā. Sešpadsmit karuseļos iekāpis ir tikai viens cilvēks, tas pats kretīns un vēl pie tam smird. Praktiski viss. Mati, ausis, deguns, mute, bārda, paduses, kājstarpe, dibens, pēdas un visbeidzot dvēsele. Nē. Viņš tagad spārda riteni. Vovkas. Vovka rītdien viņu nemīl, bet tagad viņam jābrēc uz Annu pilnā rīklē un pēc tam 10 minūtes jāklepo savs smēķētāja klepus. Tumsa. Tur tā ir, divi čaļi aiz stūra pārdod zāli. Neko nezinu. Viens pārdod zagtus riteņus, zāli pārdod tikai hobijam. Paskaties. Personības dalīšanās. Lai jau paliek. Skaitīt arī nesākšu, dažam labam jau nemaz nevar saskaitīt! Paliek slikti jau pie, labākajā gadījumā, otrās. Bet Ritas veikalā ir bārs. Šnabis līst. Korovjevs parausta Behemotu aiz osas un izdzer visu metru viens pats. Pēc tam behemots ir tas, kurš uzskrūvē veikalu cenas un kaut kur pazūd. Viņš taču ir tikai kaķis. Neķer kreņķi, mans dārgais draugs, un turpini vilkt dzīvību cepoties uz pannas.

Kādas huiņas vispār es te rakstu?? Un galvenais, ka pat nav attaisnojuma - ne es zem kāda grādīgā būtu bijis, ne narkotikām. Jopt!!
Bet viss ok.
Vot tebe pivo ļestņica i ir tu zdarovs takš vienreiz!

Taisni mati. Padauzas griežas. Griežas. Griežas. Veļas. Un visur dēmoni, jau osta gaisu un vērtē tavu esamību. Mazais Pēteri, tev ir pārāk nenoteikta sejas izteiksme, kad tu ej koļīt skuķus bārā un nevienai nepatīk tavi kovboja zābaki un tava astoņdesmito frizūra, wtf Pēci?

Misha, Misha, panāc, kas ar tavu matu ērkuli, kaut kāds šķībs un netīrs. Misha, kur tu liki savu brokastu sieru. Misha, kāpēc tev smird zeķes? Miša, kur vispār ir tava meitene? Misha, kāpēc tu neturi sev nekādus mājdzīvniekus? Miša, kāpēc tu mēdz piesieties nejaušiem garāmgājējiem?? Kāpēc tu nahuj Miša bļe hujova?

kvī, kvī. Ja zģes.

Ezis Mezis šorīt domāja par pēcnāves dzīvi un spārdīja oļus krastmalā.

"You've gone incognito" es tikko reāli izlasīju kā "You have gone insane". Nevar būt.

Oh key. Ar ko sākt. Viņa ir... Neko labu negribēju teikt, bet tas nenozīmē, ka neko labu nedomāju. Kas ir labs to es zinu, bet kas ir slikts to jau es esmu aizmirsis un paslēpis savas zemhuiņas tumšākajās dzīlēs, kur to tagad jāvelk ārā ar kņopstangām, ja es gribu kaut ko zināt.

Grimt peripētijās.

Eh, kāpēc nevienam nepatīk manas pelēkās apenes.