Tā nu Ezis Mezis iet taisnu taku, nezinot kur nonāks, acis aizvērtas un bikses jau pilnas, bet galvenais, ka Mezis jūtas braši un knaši. Bet kur ir tavs vilciens? Es bārstu monētas uz savējā un pēc brīža jau attopos reliģiskā pārdzīvojumā (https://www.youtube.com/watch?v=dVNdTXEJv1A) un vilcinos pie statoila letes gluži kā Jūda. Kur ir mana atvasara? Es viņu zinu. Jāāā. Sešpadsmit karuseļos iekāpis ir tikai viens cilvēks, tas pats kretīns un vēl pie tam smird. Praktiski viss. Mati, ausis, deguns, mute, bārda, paduses, kājstarpe, dibens, pēdas un visbeidzot dvēsele. Nē. Viņš tagad spārda riteni. Vovkas. Vovka rītdien viņu nemīl, bet tagad viņam jābrēc uz Annu pilnā rīklē un pēc tam 10 minūtes jāklepo savs smēķētāja klepus. Tumsa. Tur tā ir, divi čaļi aiz stūra pārdod zāli. Neko nezinu. Viens pārdod zagtus riteņus, zāli pārdod tikai hobijam. Paskaties. Personības dalīšanās. Lai jau paliek. Skaitīt arī nesākšu, dažam labam jau nemaz nevar saskaitīt! Paliek slikti jau pie, labākajā gadījumā, otrās. Bet Ritas veikalā ir bārs. Šnabis līst. Korovjevs parausta Behemotu aiz osas un izdzer visu metru viens pats. Pēc tam behemots ir tas, kurš uzskrūvē veikalu cenas un kaut kur pazūd. Viņš taču ir tikai kaķis. Neķer kreņķi, mans dārgais draugs, un turpini vilkt dzīvību cepoties uz pannas.