Ezermalas krastā, kamēr Pēteris pīpē miera pīpi, Edgars viņam stāsta par to, ka pie visa šajā dzīvē vainīga domāšana un cik gan laimīgi mēs būtu ja nedomātu :O. Pēteris izvelk pīpi no mutes, salauž un met Edgaram pret seju. Netrāpa. Edgars smejas.