Nē, nē.
Nevar kā parasti, te būs jāmaina kloķvārpsta un varbūt arīdzan pat viss cilindrs un tikai tad var cerēt uz kaut kādu augšupeju un kāda labuma došanu sabiedrībai.
Taču zemapziņa zabiezē zilos dūmu mutuļos un vēsta par pastardienu.
Drūmi.
Un skurstenis iedegas sarkans, darva aizdegas, bet pie jumta dēļiem neķer.
Jo nav jau vērts. Nav vērts. Izslienies, paosti gaisu, piefiksē un lien atpakaļ zem pleda savā mazajā Valhallā.
Varbūt tiksi pažēlots. Pastardienai jājūt visas pasaules sāpes, citādāk tā nevar pienākt.
Un varbūt Fenrirs, izrāvies no ķēdēm, apstāsies tik 3 mirkļus no tavas sejas, lai neaprītu tevi dzīvu. Nesaprotami. Varbūt tas tavs mats, kurš slepus bija vēlviena Gleipnira sastāvdaļa, lika viņam iepauzēt pirms sūtīt tevi mūžīgā kritienā melnā bezdibenī.
Taču ja iepauzē arī stāstītājs. Būdams... relatīvs. Mainīgs. Atkarībā no krāsu zabiezējuma, atkarībā no vibrācijas un nolemtības pakāpes. Tad tu pat sāc... saprast. Skaidrāks sāk palikt attēls. Un neprecīzāks. Nepareizāks. Šis jau bija nolemts neveiksmei jau kopš sākuma. Atliek tikai cerēt, ka nomainīsies stāstītājs.

Epifānijas. III cēliens.

Kaimiņi ēd kamenes no manas auras tāpēc ilgi nevaru uzturēties dārzā, ja viņi ir tuvumā. Bēgu mājās vai pat pagrabā.
Pa ielām staigā zinātnieki šaurās brillītēs ar sarauktu pieri un nemierīgi kustina labās rokas pirkstus pie katra rokas vēziena. Kādam no viņiem kabatā ir Kants, bet kādam prezervatīvs cerībā pēc labākiem laikiem.
Es skaitu savu nervu rotācijas. Viens, divi, trīs... ar ceturto reizi rotācija kļūst neatpazīstama un iedveš tādas šausmas, ka jāsāk skaitīt no jauna un tā uz priekšu vien, pa ciklam vien.
Mego pēc ceturtā acu kontakta pārdevēja sāk manāmi nervozēt un, lai turpinātu eksistēt viņai jāpakasa pakausis un jāizsniedz man sērkociņu kastīte greizas cēloņu-seku iterācijas rezultātā.
Es tikai pasmaidu.

Saplīsis ginekologs meklē prieku trauslā sienagubā, bet es risinu kūpināta asara augmentācijas problēmas.

Sajāja pieguļā braši bajāri un apēda trīs hiēnas un uzsauca tostu par izredzētajiem.

Es redzēju kā jūs apmieeinat savas vajadzības, baudot eklērus un karstmaizes pilnbriedā.

Āmen, woki toki

I
Salvešu padevējs tualetē uz mani dusmīgi rūc un pēc tam kartupeļi ar puķkāpostiem savā starpā te kaujas te atkal salabst.
II
Pēc desmit minūtēm ofisā ienāk Fon Trīrs un kasa augslējas. Linčs skatās pa logu un brīnās.
III
Meduslācis nekad neiztīra medu no savas mutes, citādāk viss negaršos pēc medus un sajutīs lietu patieso garšu, proti - salāti ir rūgti un selerija varbūt nemaz negaršo pēc ar medu pildītām vafelēm.

Lācītājs Lirdzis ienāca palātā un noslaucīja essenci no savām rokām halātā.

brīnījies kā taviem papēžiem vilkās līdzi viņš
aklais nezināmais
visu dzirdošais
melnā miglā ietina tavus izteiktos vārdus
un izsūca domas ar salmiņu atstājot tikai
tukšu čaulu un tavu kluso
neizpratni
un varbūt arī kluso prieku
par vieglumu un
dēmonisko dīkstāvi

tad paskatījies pa kreisi
redzēji kā cits cērt nost galvas nolemtajiem
vienam pēc otra
kāds cits pēc tam aizver acis
nelaiķiem
līdz citai reizei.

Hermione. Tu lamājies, bet vārdi aizbēg kaut kur notekās, šis nav lamāšanās rajons. Tas cītīgi un kaunīgi visu novirza prom no cilvēku acīm. Labāk paskaties uz skaistajām liepām ielas malā. Kaut kas gan tomēr vēl paliek peļķēs un reizēm tiek kāda bravūrīgāka vai tizlāka autovadītāja ceļā uzšļakstīts uz gājējiem. Kaut kas paliek arī zem ledus, sālī, sāls labi uzkrāj informāciju. Tur var palīdzēt tikai sētnieks. Pašā rajona kaunuma vietā vispār neko tādu neredzēsi, tīra vieta.

Plezmingtons. Jebal.
Lieldienu zaķis man neliek mieru.
Sapņos es redzu, ka pats esmu zaķis, cits gan.
Šim blogam ir pārāk šizofrēniska aura, jādzēš ārā. Pietiek ielogoties, ka jau skitzophrēniski paliek (jā, čalīt, nebūs tev rozīnes pie biezpiena vakarā un salātos būs tik maz rukolas, ka tavi dziedzeri sarausies čiekuros) un veselība apēd visus bēgošos dēmonus, jo tā raizējas par sevi.

Bāra bērni bāra krēslos.
Tev jāapgriež mati par centimetru īsāki katru reizi, kad es rupji nolamājos.
Citādi tu pārvērtīsies par vāveri.
Ēzeļi kokos, ķekariem.. aiz apkaklēm aug kokvilna.. katru gadu novācu ražu..