| Attiecībās pastāv tāda lieta kā uzticēšanās |
[Nov. 7th, 2005|07:57 pm] |
Attiecībās pastāv tāda lieta kā uzticēšanās, kas spēlē galveno lomu attiecību izveides gaitā. Ja cilvēki ilgstoši pavada laiku kopa tad jau parādās pieradums un ievēro viens otra rakstura īpašības tiešāk taja pašā brīdī atklājot ar vien vairāk kopīgo lietu. Rodas tāda lieka ,ka pat saradums, darbības nevis vajadzību deļ, bet pieraduma pēc un tas arī bieži vien ir visu draudzību pamatā.
Bet ja iet runa par to ,ka cilvēks tiek pievilts, viņa visas pūles un laiks, kas bijis veltīts šīm attiecībām sanāk, ka bijušas veltas un persona jūtas nožēlojami. Sabiedribā ir ta ka vienam jābūt ņēmējam ,bet otram devējam un līdzīgi ir attiecības viens vairāk nosaka toni,utt.
Vai cilvēks spēj piedot ,tas ir viens ,bet aizmirst ,nekad! Rodas situācija ,ka cilvēka sirds un attieksme nocietinās un vairāk nav tik varbūt iekšēji sirsnīga vai labestīga kā agrāk ,ja viņi bijuši labi draugi un kādreiz uzticējušies no A līdz Z, tad varētu saprast ka vairāk nevēlas tikt sāpinātas un noslēdzas ,lai nepielaistu pārak tuvu. Jo kuram gan patīk kad sapina? Var sanākt arī situācija,ka uz veco jūtu rēķina ,kas bijušas izbrauc viens no attiecību partneriem liekot otram justies slikti un tai pašā laikā sajusties kā vecajos laikos-izveidojot ilūziju,kas apbur,bet īstenībā tas tikai veikls manevrs,kas bija ticis izmantots ,lai iegūtu vajadzīgo nedomājot varbūt pat vairāk,ka otram attiecības vel kaut ko nozīme.
Ir arī gadījumi,ka pēc kāda laika ,kas bijis ilgi pavadīts atšķirti un dažādās vidēs - kompānijās cilvēks izmainās,bet tad likteņa pirksts saved viņus atkal kopā. Izturēšanās plāns var būt ļoti atšķirīgs-piesardzīg,izturas ka nekas nav bijis vai arī skrien pretī ar atplestām rokām un turpina kā iepriekš bijis. Tas ir viss atkarīgs no cilvēka individualitātes un spējas sadzīvot ar savu ego,kas sevī ietver patmīlību un principus. Varbūt šis otrais raunds ir kā mājiens ka šiem cilvēkiem ir lemts mīt vienu taku līdzās? Vai arī atkal atklāta pārbaude,vai cilvēks spēj piedot un samierināties,tas viss ir atkarība no šķiršanās cēloņiem.
Ja piemēram attiecības uz laiku tika pārtrauktas aiz iemesla ka vienam no partneriem apnika otra valdonīgums un dominante visos jautājumos, vai arī vienkārši gribēja pamēģināt kā tas ir būt citā vidē-kompānijā:pametot novārtā draugu(izziņas procesu beidzot). Šajā jautājumā ļoti tiek apspēlēta tāda lieta kā paļāvība, uzticība un cieņa manuprāt jebkurā gadījuma viena no tām lietām cieš, ir jāapzinās vai ir to vērts,lai spertu attiecīgos soļus,jo nav jauki ja esi upurējis- ziedojies un pretī neiegūsti neko! |
|
|
