| bridis ar apkartni |
[Nov. 7th, 2005|08:21 pm] |
Moments, kas pavadīts ar kādu kopā, it sevišķi ja runā tieši par ģimeni, sniedz mums pārdomas par vispār esošo un pastāvošo, kas notiekas ap mums, mūsos un vispār.
Kā jau iepriekš minēju, viss ir atkarīgs no vides, kurā atrodamies, un no tā visa iziet mūsu domāšanas taktika un pieņēmumi par to, kā kam ir jābūt.
Kā ir teikt, Dievs mums radiniekus dāvā , bet draugus paldies Dievam mēs izvēlamies paši:) , bet nevajadzētu tagad izvairīties no ģimenes saistībām un pamest novārtā radiniekus un tuvākos, bet tieši otrādi iepazīt un mācīties to ko viņi mums spēj iemācīt , jo kā nekā viņi mums dzīves laikā ir blakām un vajadzētu taču izmantot izdevību.
Bet ja runā par tiem cilvēkiem pasaulē, kas aiz dažādiem iemesliem kļūst mums tuvi, tad tās ir sakritības, intereses vai kas cits kas varētu noskaņot uz vienas stīgas kas vieno un tur mūsu saistībās esam vainojami mēs paši, šajā ziņā izveidojot savu personīgo ģimeni jeb draugu pulciņu. Un ja asins vienotība gandrīz vienmēr nostrādā kā apstāklis palīdzēt, vai būt blakus tad šis ievirziens attiecībās mums neuzliek nekādus pienākumus no vienas puses ja protams viņiem nav pienākuma izjūtas vai cieņas pret jums., bet tas lai paliek katra ziņā , būt īstam atbalstam vai tikai labam laika kavēklim izklaides pasākumos.
Mēdz apgalvot ka mīlestība , ģimene un draudzība ir pats galvenais ,bet tas visdrīzāk galvenokārt apzīmē tikai vienu- vienotību dažādos izpausmes veidos, kas manuprāt katram cilvēkam ir viena no galvenajām vajadzības formām dzīves ceļā. |
|
|
