| atkal par to kas ir milestiba....... |
[Nov. 7th, 2005|08:20 pm] |
Cik liels ir pārsvars to cilvēku ,kas var apgalvot, ka ir kopā ar kādu mīlestības dēļ? Vai tikai jaunības iedomu fantāzijas un jauno sajūtu savienojums? Bieži vien cilvēki viens ar otru sarod tā, ka pat neatceras kāpēc vispār ir kopā, kas viņus saistījis. Pienākums pret kādu ir līdzīgs kā pateicība.
Vai vienkārši cilvēku sadzīvošana un dažādu pienākumu izdarīšana, viņam par labu neliecina vien par pienākumu nevis labas gribas apliecinājumu.
Ja vīrietis uzskata, ka sievietei ja viņa ir ar viņu kopā, ir no rītiem obligāti jāgatavo brokastis un jāliekas vienā laikā gultā ,tad varētu padomāt par to ka parastākā veida anarhija, ļaujot it kā pēc visiem sterilo tipiem domāt ka vīrietis ir sagādnieks ģimenes galva un notikumu noteicējs. Vai šīm veida attiecībām ir nākotne mūsdienās?
Kad sievietēm ir tik pat daudz ļauts, kā vīriešiem!
Audzināti pēc vecajiem ieradumiem un sterilo tipiem viņi pārmanto un turpina šo anarhisko kustību ierobežojot sievietes.
Bet ja runa iet par naudu, tad vai vajag mīlēt vīrieti ja viņam pietiek ar maigiem vārdiem, apmierinājumu gultā un labi paēst? Manuprāt ,ka nē, jo mīlestība ir kaut ,kas tik salds un apdullinošs ko meklē visu mūžu dzīvojot ilūzijās par īsto .
Cilvēkam ir dota viena dzīve ko viņš te izjūt uz zemes , tāpēc vajadzētu izmantot visu ko dzīve piedāvā. Slimot ir bezjēdzīgi, mīlestība ir kā slimība kad simptomi ir visiem zināmi, bet īstās zāles vēl nav atrastas, tamdēļ nav ko slimot nejēdzību dēļ , jo nav vēl atrastas zāles.
Cilvēkiem vienmēr ir bijušas vajadzīgas ilūzijas , lai dzīve nešķistu tik drūma un mīlestība ir viena no tām lietām kas būtu jāsauc par ilūziju šedevru.
Mīlestība ietver sevī cieņu, sapratni un vajadzību vienam pēc otra un visam tam klāt ir apdullinoša rakstura sajūtas, kas rodās . |
|
|
