| kaut ka ta sanacis....ar mani |
[Nov. 7th, 2005|08:06 pm] |
Es dzīvoju tikai ar dažām domām galvā, varbūt par maz, bet tādā gadījumā mana dzīve ir tīra no mēsliem , kas samaitājuši jūsu dzīvi. Man nepatīk spēlītes un intrigas, mani tas nesaista tik pat ļoti, kā ziloni medus.
Liekas ,ka esmu ķērusies klāt primitīvajai vadības sistēmai kāda bija mūsu senčiem, kas pieprasa ēst, dzert, nokārtoties un pāroties, kā arī citas individuālās vajadzības , bet tomēr galvenā lieta ir apmierināt sevi!
Tas ir vienkārši un viegli , jo viss pārējais paliek aiz borta , jo tam nav nozīmes man!
Varbūt kaut , kas kādreiz man bija viss tagad ir nekas un kam kādreiz nebija nekādas saistības un nozīmes kur nu vēl domu par to tagad ir svarīgākā dzīves sastāvdaļa.
Kā jau saka- nekad nesaki nekad.
Šobrīd mani uztrauc tikai viens jautājums, vai es esmu pati gatava tam uz ko es eju un ko no manis sagaida.
Es sāku mīlēt , atkal tikai savas iekšējās vajadzības pēc, lai dotu kādam cerību, atkal sevi sāpinātu , bet tāds ir mans iekšējais pulkstenis , kas rit un prasa asaras, sāpes un spriedzi nedaudz pret to visu iemainot uzticību, sapratni , un ziedošanos dodot vel kripatiņu eiforijas , lai liekās, ka ir labi!
Bet tā nav , tikai pupu mizas, lai aizmālētu manas acis , šajā pasaulē ir nemitīga simbioze, daži izmanto darba apstākļus citi zināšanas , bet daži tavus nervus un labo sirdi , lai kā vampīri izsūktu tavu saldeni balto dvēseles dvašu! |
|
|
