9. Septembris 2006

• 9.9.06 00:16
• Tā nu es aizbraucu uz otru ciema galu pie L. pavakarēt sveču gaismā. Es, L. un divi strādnieki, kas viņam taisa darbnīcu un vannas istabu. Viens bija pļāpīgs, drusku pārgudrs, bet simpātisks, tā ap 40, otrs jaunāks, visu laiku klusēja un tā interesanti uz mani skatījās. Biju paņēmusi līdzi savu puspudeli vīna, šie dzēra viskiju. Lielāko daļu izdzēra L. viens pats un dikti piedzērās - bija sācis jau no rīta. Ģitāras pavadījumā nodziedājām kādām 37 dziesmām pirmo pantu, tad ar pēdējiem strādnieka laptopa baterijas procentiem nokačājām no dziesmas.lv "miglā asaro logs", "mani draugi baltie ceļa stabi" un "vējā vijole kauc žēli". Ā, un vēl "Ainažu vecajā krogā". Ko izteiksmīgi nodziedājām ar visiem pantiem. Un tad vakars bedzās.
  Tagad es esmu viena meža vidū, tumsā, vētrā. Bet man ir vēl 68%. Četras sveces. Un ne lāsītes vīna. Laikam jāiet gulēt.
• 8 rakstapiebildīšu

• 9.9.06 00:27
• Ēst arī nav ko. Tīri vai jāgrauž nevārīti makaroni.
• 0 rakstapiebildīšu

• 9.9.06 00:41
• Es sevi mīlu, bet sev nepatīku. Tā ir tāda sāpīga mīlestība. Kā pret bērnu, kurš nav "piepildījis cerības" vai pret mīļāko. kurš "licis vilties", vai pret draudzību, kura "nav sevi attaisnojusi".
• 9 rakstapiebildīšu

• 9.9.06 00:51
• Ai, nemazgāšos pa tumsu. Gan jau kaut kā.
• 2 rakstapiebildīšu

• 9.9.06 23:51
• Bija norunāts šorīt ar L. braukt sēnēs uz lielo mežu. Izbraucām gan tikai ap trijiem, jo pēc vakardienas L. bija grūti. Es vadīju mašīnu, tur kādi 20 km pa meža ceļiem jābrauc, viņš satvīcis sarkans, sūca aliņu. Man ļoti patīk braukt pa mežu, pa visām tām grambām, smilšu kalniem, dubļu pļančkām purvainajās vietās.
  Izrunājām viskautko par dzīvi.
  Sēņu maz. Par sēnēm jau es saucu tikai baravikas. Dažas pamanīju no mašīnas, tad lecu laukā griezt. Tā nopietni apstājāmies kādās trīs vietās, izmetām pamatīgus lokus pa to mežu. Kad jau sataisījāmies mājās, atklāju, ka esmu pazaudējusi mobilo telefonu. Braucām nu pēc kārtas uz visām tām vietām atpakaļ, riņķojām pa mežu, L. man zvanīja, klausījāmies, vai kaut kur neskan. Bet signāls man tāds vājš, teiksim, diskrēts: ta-dā, ta-dā.
  Neticēsiet - atradām. Un ne pēc signālas skaņas, skaņu tai soļu čaboņā un vējā vispār nevarēja dzirdēt.
  L. atdeva man arī savas sēnes un es apsolīju pagatavot mums vakariņas. Pa starpu man vēl bija jāazibrauc uz V. darīšanās. Viss kaut kā ievilkās, tikai ap deviņiem vakarā tiku pie sēņu tīrīšanas. L. atbrauca jau labi uzlāpījies, nolēmām sēnes šodien necept, bet pasēdēt tāpat pie aliem.
• 2 rakstapiebildīšu