* * * - 31. Decembris 2004

31. Decembris 2004

pēc vakardienas
31.12.04 09:44
Jā, ko es gribētu, - es gribētu redzēt jūsu rokrakstus, burtiņus, ko jūs velkat savās piezīmju grāmatās vai rakstāt uz kartiņām, ar melnu, zilu vai sarkanu tinti, vēl es gribētu redzēt jūsu parakstus,- pasēs, algu sarakstos, uz kredītkaršu maksājuma čekiem, es gribētu redzēt jūsu bērnu dienu literatūras burtnīcas un lasīt jūsu skolas sacerējumus, es gribētu redzēt jūsu dienasgrāmatas, gan tās, ko jūs kādreiz, droši vien taču, vismaz esat sākuši rakstīt, gan tās, kurās skolotāji lika jums atzīmes un rakstīja piezīmes (vai uzslavas), vai līmēja sarkanos ābolīšus - ja kāds te vēl ir tik jauns,- es gribētu redzēt zīmītes, ar kurām apmainījāties stundu laikā ar klasesbiedriem, špikerus meitenēm uz kailiem ceļgaliem, tur, kur tos piesedz svārku maliņa, un zēniem uz roku delmiem zem krekla piedurknes, gribētu redzēt jūsu lekciju pierakstus un piezīmes uz grāmatu lapu malām, un post-it(us) un vēstulītes, kuras jūs atstājat saviem tuviniekiem, izejot no mājas, es gribētu redzēt rakstus, ko velkat ar pirkstu uz aizmiglojušas rūts vai iekasāt aizsalušu logu leduspuķēs, un atzīšanās, ko zaglīgi ievelkat ar kociņu jūras smilts gludajā virsmā pie ūdens robežas, daļā, kuru tūdaļ pārskalos vilnis.
21 raksta piebildīšu

31.12.04 12:25
Maya un aptieka, paldies jums.

Ir labi izdzirdēt šorīt Tavu balsi, apt. Gribas iesēsties mašīnā un braukt vienai un klausīties. Vienu dienu es tā izdarīšu.
3 raksta piebildīšu

31.12.04 16:37
Ne saukts, ne aicināts (bet gaidīts) šodien ieradās labais mājas gariņš, mūsu bijusī auklīte, un IZMAZGĀJA MAN VISU MĀJU LĪDZ GRIESTIEM! Lai Dievs viņu svētī!
7 raksta piebildīšu

31.12.04 20:54
Man no visa ir bailes šodien, kādreiz uz paģirām bija bailes, bet tagad tāpat vien, ārā jau sākuši šaut, šauj un šauj, un tā briesmīgā migla, pa kuru jābrauc uz vietu, kurā mūs piekaus krievi, un Andris ar puiku aizbrauca uz Žagarkalnu, arī pa miglu, un tur arī šaus, šaus uz nebēdu, troksnis un jukas, pēcpusdienas sapnī es biju iegrimusi kādā citā pasaulē, man liekas, tur bija silts ūdens un ūdenszāles, un viegls erotisks uzbudinājums, silti silti, un viegli, it kā bez svara, bez ķermeņa, man tāds svešs ķermenis pēdējos mēnešus, svešs un neērts, rokas nevar pacelt, ne pēc mana mēra, laikam tādēļ, ka daudz slimoju, Andris mani pamodināja, kad šie abi brauca prom, nespēju izrauties no sapņa, daudz laimes dzimšanas dienā tad, - es teicu šķiroties,un nobučoju viņu, - kā tad, kā tad! - fui, nē, - daudz laimes vārda dienā, fui, nē, daudz laimes... jaunajā gadā... puikam pārmetu krustiņu, nesmejaties.
Un no jaunā gada arī man bailes.
2 raksta piebildīšu