* * * - 4. Oktobris 2004

4. Oktobris 2004

4.10.04 08:58
Puika iekāpa jaunās skolas autobusā. Man bija jāstāv pa gabalu un jāizliekas, ka es viņu nepazīstu. Ak, šis dīvainais vecums. Vakaros bučas, bučas, bučas, un rociņas turēšana, un mīļošanās, un nožēla (patiesa) par dienas nedarbiem, un apņemšanās būt labam, labam, bet, nedod dievs, pieskarties kaut vai matiem citu klātbūtnē, un tad ir krutais, un viss pofig, skarbais vecis, labprāt jau arī spļautu caur priekšējo zobu šķirbu, bet tā īsti nesanāk vēl.
11 raksta piebildīšu

4.10.04 11:56
Blin, es esmu saputrojusi vienu ļoti svarīgu lietu. Nezinu, kā lai ar godu izķepurojas, kauns, kauns, kauns.
5 raksta piebildīšu

4.10.04 17:19
Es miegu ciet. Es nezinu, ko lai ar to dara, ar agro celšanos, tas vienkārši nav priekš manis. Man vajag vēlus rītus, pat ne tik pārāk vēlus, es esmu ar mieru celties pat deviņos, ja ļoti vajag. Tik daudz gadu es esmu trenējusies, ka patiesi - deviņos es jau varētu celties. Bet pusastoņi mani iznīcina, es nedzīvoju, es tikai velku laiku līdz vakaram, līdz miegam. Ik pa brīdim es vienkārši atslēdzos. Es nedomāju, nejūtu, nesaprotu. Nav jau brīnums, ja tā strādājot pazūd vai uzrodas visādi nesaprotami cipariņi. Un vēl, ziniet, no neizgulēšanās manas plaukstas kļūst riebīgi karstas, bet ne mitras. Kāju pēdas jūtīgas. Un sūrst acis. Mutē nelāga garša, un pašai tāda kā netīrības sajūta. Es tagad gribu dušā un tad tīros palagos. Tūliņ. Nu?
2 raksta piebildīšu

4.10.04 23:43
Palasījos aptieku, nodomāju - nu kāpēc es tā nevaru rakstīt. Nu, Cibā. Bet liekas taču, ka agrāk rakstīju labāk, kaut kā savādāk. Un tad ienāca prātā - varbūt tāpēc, ka man nav skumju... nu ja. Man nav skumju, man ir tikai kreņķi, nepatikšanas, sarežģījumi... reizēm nomāktība. Bet skumju nav. Tad jau iznāk, ka tas ir slikti, dzīvot bez skumjām. Kādreiz man likās, ka bez skumjām dzīvot vispār nav iespējams.
Bet nekas, es zinu, būs, gan jau atkal būs viņas, skumjas:)
14 raksta piebildīšu