16. Marts 2004

• 16.3.04 00:11
• Nomazgāju muti un atklāju, ka, pateicoties slimībai, man šovakar vismaz ir veselīga sejas krāsa.
• 2 rakstapiebildīšu

• 16.3.04 16:40
• Nogriežu telefonu uz kluso un guļu. Tomēr pamostos 1 minūti pēc 2 neatbildētiem zvaniem. Patiesībā, kāds tur brīnums. Tiek nogriezta taču tikai skaņa, bet tas zvans taču nāk, vai ne. Nāk pa kaut kurieni, iziet manai galvai cauri un pamodina. Turpmāk būs telefons jāslēdz ārā pavisam.
  Bet ko tad? Tad būs pavisam traki. Šis atnāks (zvans), neatradīs, kur ielīst (telefonu), un tā arī pēc tam riņķos pa manu istabu, kā taurenis vai iemaldījies putns, gar logu rūtīm sizdamies, kamēr nejauši atkal tiks pa kaut kurieni ārā. Un cik reižu vēl pa to laiku manai nabaga galviņai cauri neizskries.
  Briesmīgi.
• 3 rakstapiebildīšu

• 16.3.04 22:33
• "Es šovakar piedzeršos un raudāšu. Es šeit neiederos."( ... tālāk ... )
• 9 rakstapiebildīšu