27. Janvāris 2004

• 27.1.04 00:16
• Nakts? Nakts. Prieks - gluži izskaidrojams un pamatots.
  Daudz stipras zaļās tējas, un miegs nenāk. Tomēr iešu gulēt. Ar melno zvēru, melno kladīti un Hruščovu. Varbūt atliks spēka arī viņam.
• 3 rakstapiebildīšu

• 27.1.04 01:13
• Un vēl par tik vienkāršu lietu aizdomājos. Ne velti taču lieto tos vārdus, ka sieviete atdodas, bet vīrietis ņem. Tās sajūtas taču laikam ir tomēr ļoti atšķrīgas, pat ja vienlīdz maigas, vai ne, ko?
  
  Un, pat ja es ņemu, tad tikai tāpēc, lai atdotos.
  
  Hruščovam šovakar laikam būs jāpaciešas.
• 6 rakstapiebildīšu

• 27.1.04 14:24
• Nezin kāpēc visādi reģistrēti un nereģistrēti, man nepazīstami Cibas lasītāji (pazīstamie, protams, no šīs ilūzijas sen tikuši vaļā) vairumā uzskata mani par tādu kā Balto Māti, kas izpalīdzēs un tā. Tiešām nesaprotu, kā tāds iespaids varējis rasties.
  
  Nu bet die's ar viņu.
  
  Vai kāds nezina - intenetā nav kaut kur pieejams "tjotku" (tas ir Tolstajas un tās otras) ceturtdienu ļauno interviju arhīvs? Ar Griškovecu esot varen jauka bijusi.
• 5 rakstapiebildīšu

• 27.1.04 14:33
• Vakar noraudzījos kā viens bezgalgarš un drusku lēnīgs puisis tīstīja segā, lai nenosalst, par sevi uz pusi mazāku, šerpu un strauju meiteni. Kā aplocīja to segu apkārt, un kā apspraudīja visas maliņas aiz apkakles, lai nekur vējš netiek garām. Un tas smaids viņa sejā - tik mīļš un reizē atbildības, tēvišķas aizgādnības pilns. Viena no jaukākajām ainiņām, ko pēdējā laikā esmu redzējusi. Pat ja drusku komiska:)
  Labā nozīmē, protams.
• 2 rakstapiebildīšu

• 27.1.04 18:16
• - MĀĀ-ĀĀĀM! ... MAMĀĀĀĀ! ...MĀĀĀMU!
  - Nu ko tu auro, it kā tevi kāds sistu?
  - Bet ko tu nenāc, it kā būtu jau nosista?
• 10 rakstapiebildīšu

• 27.1.04 18:23
• Nepienāk vēstules, par kurām droši zināms, ka tās izsūtītas. Kur viņas ir? Gudrīši teiktu: krājas kaut kādos serveros. Bet man liekas, viņas aizķērušās koku zaros, sakritušas dūmeņos, sabirušas neaizsalušos ūdeņos, pielipušas automašīnu riepām. Un kas tur būs palicis pāri, ja tomēr atceļos? Burtiņi būs nobiruši, sajukuši, vārdi samainījušies vietām.
• 4 rakstapiebildīšu

• no vecās Montas, 1986.g.
• 27.1.04 20:27
• Katru dienu radīt savu pasauli.
  Katra diena ir gara.
  Šodien
  malā noliku nastiņu, bet -
  neattaisīju vaļā.
  Tur ir domāšana, kas
  prasa vairāk laika nekā
  īsā dzīve vispār.
  Tur ir ceļš, kam nav gala.
  Tur ir pretī vārdi.
  Tur ir pienākums,
  bet -
  tiesības es vispār neieliku.
  Ir daudz asaru.
  To visu rīt.
  Rīt radīšu atkal pasauli un
  attaisīšu nastiņu.
  Bet šodien -
  dvēsele ieplūdināja mīlestību.
  
  * jocīgi, bieži gribas labot svešus dzejoļus... tomēr atturos.
• 3 rakstapiebildīšu