24. Decembris 2003

• kluss vakara rīts
• 24.12.03 09:17
• Vai man' Dieviņ, cik skaists Ziemsvētku rīts!
  (pareizi laikam būtu jāsaka Ziemsvētku vakara rīts, bet "vakara rīts" skan jocīgi, tā ka lai nu paliek)
  
  Virtuvē tīrs, deg svecīte, un manis un Pogas ceptās piparkūkas vienkārši prefekti izskatās, un istabā - istabā smaaaaaržo, nu tā smaržo, gluži kā bērnībā, - īsts brīnums - lielā 3metrīgā egle, ar kuru vakarnakt b.v. ielauzās dzīvoklī un trokšņodams, zāģēdams un klaudzinādams uzstādīja to laikā no 1-3 naktī, un es vēl biju pikta un nejauka uz viņu par manas privātās dzīves interešu (miegs) neievērošanu un privātās teritorijas robežu pārkāpšanu bez iepriekšējas saskaņošanas, - ak es nīgrais, skābais, nejaukais babulis!
  
  Šodien es esmu pilna piedošanas visiem - gan tiem, kuriem man ir, ko piedot, gan tiem, kuriem būtu jāpiedod man.
  
  Ir klusi, ir skaisti, ir labi, vismaz pagaidām, un lai man tā paliek līdz vakaram, un lai jums visiem arī - un dažiem it īpaši, tiem dažiem, kurus es mīlu,- jūs paši zināt, vai ne.
• 2 rakstapiebildīšu

• egles rotāšana
• 24.12.03 17:32
• Nost ar gaumi un egļu rotāšanas konceptiem. Manā eglē lieliski sadzīvo salmu eņģeļi ar diskobumbām, 50-o gadu kartona putniņiem, saraniem čiekuriem, zelta zvaniņiem, koka rotaļlietām un vēl. Visu, kas ir, karam tik iekšā. Jo raibāk, jo labāk. Nav jau, ziniet, te nekāds veikala skatlogs. Bērniem tā patīk. Un es savulaik Pogai ļāvu gana izvalkāties ukrainiskos papīra puķu vainagus Jāņos, tos ar lentēm, - un vai neizauga gana gaumīga persona?
• 3 rakstapiebildīšu