23. Decembris 2003

• 23.12.03 09:47
• Tumši zilas pietūkušas debesis logā. Saule apspīd vienu silikāta ķieģeļu mājas plakni, tā kļūst dzeltena. Balts sniegs uz jumta. Tīra un skaudra kompozīcija. Bet skaista.
  
  Vakar - ciemos pie mirušā (Viļņa Zābera) - nebija kā bērēs. Tās bija kā mājas viesības, un dažs pat mēģināja atdarināt viņa smieklus. Un tur karājās viņa šlipses - raibas kā papagailim, un dzeltnenās bikses, un dzeltenās kurpes, visas viņa "tjibetjeikas", nodilusī smilšukrāsas zamša jaka. Tik dzīva, silta, tas viss vēl pirkstu galos. Un vispār, tur nav neviena sīkuma, kas nebūtu īsts, piederējis viņam. Pat elektrības vads ir viņa.
  Bet nav žēl. Sakties uz viņu video, un tici - dzīvs viņš, nu dzīvs tak.
  Un darbi, darbi. Nezinu, vai kādam vispār pēdējos piecdesmit gados ir bijis tāds iedzimts talants. Ejiet uz māklslinieku nama galeriju, sēdiet viņa istabā. Šķirstiet mapes ar darbu kopijām, lasiet tekstus (īpaši rekomendēju punktam), paskataties, ko viens cilvēks 30 gados, pie tam neprātīgi degdams un dedzinādams, var radīt. Ātri, daudz, par daudz ātri varbūt un varbūt daudz par daudz. Un tāpēc tas auto rīta agrumā pirms desmit gadiem.
  
  
  Mīlu.
• 3 rakstapiebildīšu

• akts
• 23.12.03 19:05
• Svinīgais akts beidzies, vairāk vai mazāk veiksmīgi. Dāvanas un prēmijas sadalītas. Man pat izdevās neatkārtot vecos jokus (kas parasti izdodas b.v.). Cilvēki smējās - droši vien tikai tāpēc, ka esmu priekšniece. B.v. (direktors, tipa) arī nelika šogad galvā to smieklīgo sarkano rūķa cepuri, un elektriķis nebija vēl gana piedzēries, lai ziemsvētku kristīgā skūpsta laikā pamanītos iesūkt manas lūpas. Visā visumā saglabājām cieņu un seju.
  
  Sāku just brīvības smaržu. Tā vējo no Inodnēzijas puses.
• 4 rakstapiebildīšu

• 23.12.03 20:48
• Svētku noskaņojums. Izsvēpēju no ledusskapja pēdējo vīrieša smaku (vecs bekons). Cepsim ar Pogu piparkūkas.
  
  Pavīdēja aizdomas, ka esmu izsviedusi miskastē aploksni ar 1000 USD, man atdotu parādu. Bet pārbaudīt to varēšu tikai rīt. Nezin kāpēc pārāk neuztraucos.Katrā ziņā mazāk kā vakar pēc kādas negaidītas tikšanās.
• 3 rakstapiebildīšu

• skudras nepadodas
• 23.12.03 23:44
• Nauda atradās, piparkūkas izcepās, neviens nav ievainots, savainots vai apvainots, nepaies ne trīs stundas, un arī bērnu radītais bardaks un miltputeņa sekas būs nokoptas. Ja grib, tad var pat tad, kad nevar.
  
  Upd. Aizmirsu piebilst, ka trepēs kārdinoši smaržo Omas 2.stāvā šmorētie kāposti rītdienai, bet pirmajā stāvā vēl pilnā sparā priecājas iedzērēji. Un es arī priecājos, ka man nav jāpriecājas ar viņiem.
• 6 rakstapiebildīšu