6. Jūlijs 2003

• nemirstība (visgrūtrāk būs piecelties)
• 6.7.03 12:54
• karmabanda man teica:
  
  ...ja naža asums ir relatīvs lielums, tad iespējams arī tāds izskaidrojums: nazis, varbūt, ir palicis tikpat ass/neass, kāds bija, bet kaut kas piepeši ir mainījies apkārtējā pasaulē. rezultātā nazis attiecībā pret pasauli ir kļuvis relatīvi asāks.. vai attiecībā pret tavu ādu.. kas attiecībā pret nazi ir kļuvusi vieglāk ievainojama.. varbūt, cilvēki sagriežas tikai tajos brīžos, kad ir viegli ievainojami? un mirst tikai un vienīgi tajos retajos brīžos, kad nez kāpēc uz laiku zaudējuši nemirstību?
  
  Un es atbildēju:
  
  Par pēdējo - tas ir, miršanu. Kaut kādā krievu žurnālā lasīju rakstu par Deividu Bleimu, ne Koperīldu (kā mani pareizi izlaboja lords Andrejs),kurš pamanījies 9 dienas pavadīt iesaldēts ledus bluķī Taimskvērā, kurš pastaigājas pa debesskrāpju jumtu korēm, kurš ticis aprakts un izrakts pēc n-tajām diennaktīm, kurš, protams, atraisījies zem ūdens no saslēgtām ķēdēm, un ko tik vēl ne.
  Tas viss ir pierādīts, fotografēts, dokumentēts, un neizraisa nekādas šaubas.
  Izņemot tobrīd pēdējo "triku", kurš bija tikai aprakstīts.
  Proti, šis Deivids izdomājis, ka cilvēkam nav nekāda pamata mirt, ja viņam sirdī iešauj lodi. Nu kālab tad būtu jāmirst? Nāve iestājoties tikai no šoka un nesagatavotības. Viņš paredzējis: man iešaus sirdī, es nokŗitīšu, piecelšos, izņemšu lodi un aiziešu. Visgrūtāk būs piecelties...
  Un tad pienākusi tā diena. Deividam no neliela attāluma iešauta krūtīs lode. Viņš nokritis. Ar pūlēm piecēlies. Izņēmis lodi un aizgājis.
• 19 rakstapiebildīšu

• 6.7.03 23:57
• Biju. Biju uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu. Šoreiz neko īpašu neizjutu, izņemot to, ka tauta ir milzīgi badā - desas, šašļiki un pīrāgi tika patērēti neticamos daudzumos, un rindas pie barotavām vājprātīgas.
  
  Un vēl kārtējo reizi par tautas tērpiem secināju: sievietes viņos izskatās daiļas,- i jaunas i vecas, i tievas i resnas - visas. Bet vīrieši - vai man dieniņ. Tādi pastaliņi-tūdaliņi. Bet ir taču tautas, kurām tautas tērps vīrieti par vīrieti dara. Kaukāzieši visi, piemēram. Un pat skoti savos giltos izskatās ļoti vīrišķīgi un eleganti. Latvju bālēliņam tā nelaime sākas jau ar adītajās zeķēs iebāztajiem bikšu galiem. Tad - nokāries nātno bikšu dibens; īsā, tizlā vestīte. Krekls lien no biksām ārā pie pirmās izdevības. Krāsu nekādu. Un tā prievīte tievā vēl pasvītro, uzsver to vājumu, tāda siļķīte.
  Ja nu vienīgi slātavieša garais svārks ar lakatiņu ap kaklu un ādas zābakiem vēl daudz maz ļauj vīrietim stāju saglabāt.
• 32 rakstapiebildīšu