30. Maijs 2003

• 30.5.03 00:15
• Esmu lasījusi gan Kaningema "Stundas" gan Vulfas "Deloveja kundzi". Abas ļoti patika, bet no atminjas daudz kas pagaisis. Tagad filma, un gribas pārlasīt.
  Bēgot no dzīves, nevar iegūt mieru
  un
  Pat visnožēlojamākajam slimniekam ir tiesības pašam izlemt, kas priekš viņa ir labāk. Tas uztur viņa cilvēcību.
  Ļoti aptuveni citāti, maya varbūt atceras labāk.
  Bet doma, cerams, ir skaidra, un par to domu man nāktos padomāt. Īpaši, kad es bēgu. Un bēgu es gandrīz visu laiku.
• 75 rakstapiebildīšu

• 30.5.03 14:33
• Manā lauku mājā skan balsis. Mēs esam pieraduši. Sākumā augšstāvieši domāja, ka runā kāds apakšstāvā, un otrādi. Tomēr ar laiku pierādījās, ka runā citi. Viņi ir vīrietis un sieviete, un runā klusi, atsevišķus vārdus nevar izšķirt. Intonācija mierīga. Pirms 14 gadiem, kad māju nopirkām, viņu nebija. Neatceros brīdi, kad viņi ieradās - varbūt pirms gadiem trim-četriem. Parasti viņus var dzirdēt naktī, bet laikam tikai tādēļ, kad tad noklust visi fona trokšņi. Klusos pudienlaikos, jumtistabā lasot grāmatu, es viņus dzirdu arī dienā. Sākumā - tikai dzirdu, pilnīgi nepazināti, kā fonu izlasītajam tekstam, nefiksējot un nešifrējot skaņu avotu. Un tikai pēc laba laika aptveru, - tie atkal ir viņi.
  Viņi nedara mums neko sliktu, un mēs nebaidāmies. Arī suns uz viņiem nereaģē. Tomēr pilnīgā vienatnē naktī man reizēm kļūst mazliet neomulīgi.
  Es ne mazākā mērā nepiederu mistiķu plānprātīgajai ciltij. Bet es nevaru noliegt, ka es dzirdu to, ko es dzirdu.
  Tas man atgādina arī bērnību. Mēs dzīvojām trīstistabu dzīvoklītī bez ērtībām, Pārdaugavā. Es biju slimīga, mani lika gulēt pusdienlaiku, un es nekad neaizmigu. Šai laikā mājās bieži neviena nebija, bet es dzirdēju no virtuves skanam balsis, dzirdēju trauku šķindoņu un ūdens šļākšanos no krāna, kādam mazgājot traukus. Arī toreiz man nebija bailes.
  Bet naktīs kustējās skapji, krēsli un lampas. No tiem es baidījos ļoti.
• 17 rakstapiebildīšu

• 30.5.03 23:04
• Silts silts silts smaržīgs vakars. Parkā.
  Un tagad tā, mīļie.
  Lūdzu visus, kuri mēdz aiz sevis zālītē (parkā, mežā, upmalā, da jebkur) pamest izdzertas colas un alus pudeles, izēstus saldējumu trauciņus, konfekšu papīrus, banānu mizas, cigarešu izsmēķus, prezervatīvus un visādu citādu drazu, kārtīgi pieteikties pie manis, lai varu izsvītrot jūs no savas frendlistes, vai arī, ja tajā nemaz neesat,- vienkārši uzlikt banu, ignore vai ko nu te var.
  Plīīz.
• 14 rakstapiebildīšu