23. Aprīlis 2003

• pavasaris...
• 23.4.03 09:59
• honeybee raksta:
  
  ...pavasaris :)
  Iedomājos un tūlīt pat nobijos no domas, ka mani kāds varētu mīlēt. Kāds ārpus manas ģimenes drošā loka. Tādas pagāniskas bailes - tāpat kā primitīvais cilvēks bīstas dot kādam savu attēlu, jo attēla īpašnieks tad iegūtu varu pār viņu, tā es bīstos no tā, ka kāds varētu mani iemīlēt. Viņa ietekme varētu būt spēcīgāka kā to cilvēku ietekme, kurus mīlu es.
  
  Un es rakstu:
  Iedomājos, un tūlīt pat nobijos no domas, ka mani neviens varētu nemīlēt. Neviens ārpus manas saskaldītās ģimenes nedrošā loka. Un varbūt pat kāds no šī loka - arī ne.
  Un nevienam nav nekādas ietekmes pār mani, tikai pienākumam.
  Un es esmu tik brīva, cik mana vientulība. Un tik nelaimīga cik brīva.
  Un ir bailes, ka tā būs vienmēr.
  Un ir bailes, ka tā nebūs vienmēr - jo vienmēr taču var būt sliktāk.
  Bet vismaz ir lauki. Ir sniegpuslksteņi. Ir dūmu smarža dārzā. Ir izberztas žūstošas grīdas, ir sakurinātas krāsnis. Ir smaržīga pirts.
  Un ir bērni.
  Un atkal bailes - šoreiz par viņiem.
  
  Tas nu tā.
  Bet konkrēti un prozaiski: neieredzu strādnieku šķiru. Māja pēc remonta (bēniņu siltināšanas), bija burtiski piedirsta. Viņi bija dzēruši no manas krūzītes un ēduši no mana šķīvīša, un slaucījušies manā dvielītī.
  Un trīs svētāmas dienas es tikai tīrīju un berzu. Nekas, savā ziņā tā arī ir lūgšana.
  Un vēl: iezvanpieeja un internets te iet tik lēni, ka labāk laikam atmest šo pasākumu līdz Rīgai.
  Lai jūs visus kāds mīl.
• 11 rakstapiebildīšu

• 23.4.03 23:44
• Izlasīju "Karogā" Ingas Ābeles jauno lugu, nu - kā viņu... velns, neatceros nosaukumu.
  Bet luga, manuprāt, lieliska. Labākā no līdzšinējām. Pilnīga šīza un baigā kaislība. Atteikšanās no visādām nevajadzīgām likumībām, ierobežojumiem, pilnīga atbrīvošanās (es to par autori). Un, jāpiebilst, profesionāli nevainojami.
  Gribētos jau tūliņ redzēt, kurš un kā to uztaisīs. Apsveru iespējas.
  Ķimeles līmenis pārāk neviendabīgs.
  Kairišs tāds drusku par daudz izfunktierēts.
  Hermanis?
  Lai gan lugā ir tik daudz reālu sūdu un maz klajas filozofēšanas, ka diez vai arī viņam tas būtu pa spēkam.
  Nu, dzīvosim - redzēsim.
  Ja dzīvosim, protams.
  
  P.S. Turpretim Bereļa stāsts tai pašā numurā mani garlaikoja. Taču - cieņu un godu Berelim. Pilnīgi apzinos, ka tā ir mana, ne Bereļa vaina.
• 5 rakstapiebildīšu