Njā, trioloģija tā tiešām varētu būt otra labākā (kaut gan neesmu redzējis Krusttēvus), bet tas, ka zāle aplaudē, Rīgā jau nu tiešām nav nekas jauns - kārtējais jefiņu stilošanas paņēmiens (pat 3. matriksā tas bija manāms, bet sākās, man liekas, ka tajā kinofestivālā, kas notika kino Rīga 2003. gada nogalē); teātris, Rīgas Laiks un ĪSTĀS grāmatas jau laikam noiets etaps.