Goran, es esmu tevī vīlusies! (Resursi) Kas tā par balsi? Pilnīgs Depešs. Ah! Visi mani pieviļ.
Bet vismaz frYars (Benjamin Garett) neliek vilties - tik pat uzbudinošs skanējums kā parasti. Kā šodienu atminos, kad viņš, savā omes adītajā pelēkajā džemperī un no netālās mājas nozagtajā gaismu virtenē ietinies, uzstājās. mmm...
Pietiks par viņiem un vidēju mūziku. Esmu atradusi ko lielisku, bet par to citreiz.
Snieg un snieg, un snieg, un snieg. Vakar notīrīju ceļu, bet tāpat bija grūti iebraukt. Snieg un snieg, un snieg, un snieg. Šis ir tas nejauki smagais sniegs, kas sanāk pie -3. Tad labāk man patīk -12 sniegs, jo tas ir vieglāks, pūkaināks.
Jau ir gandrīz 21. Es visu dienu mācos, bet nekas nav vēl izdarīts. Nožēlojami. Es noslīkšu darbos. Hāh.
Ak, vēl jāpaspēj sakārtot māja līdz 6dienai, jo tad ir sarunāts paštaisītu sušī vakars ar šņabi pie manis. Lai es sakārtotu savu māju nepietiek ar pāris dienām, vajadzētu mēnesi...
Work, work, work.
P.S. Es solījos atriebties un nerakstīt par Lācēnu, bet vakar palagi smaržoja pēc viņa. Un tad ir dīvaini, jo smarža ir, bet blakus tukšums. Nākas iztikt ar smaržu un bezmiegu. Es nezinu kāpēc bezmiegs.

Šī bija mazo darbiņu diena.
Pildīju visādus sīkus mājasdarbus - matemātikā, latviešu valodā, anglenē utt. Nevarēju saņemties un sākt darīt lielos. Es pat brīnos, ka vispār kko izdarīju, bet man par to milzīgs prieks. Pēc labām brīvdienām vajag bik pastrādāt.
Tikai... man ļoti gribētos kaut būtu laiks sakārtot mūzikas un bilžu mapes, atlasīt bildes, kuras būtu jāattīsta (no laika, kad ģimenei bija digitālālais līdz manam Nikam nekas nav attīstīs, ja neskaita bildes konkursiem un omes sirds sildīšanai.), gribas, lai būtu laiks istabas sakārtošanai. Man ir maza istaba, kuru nav iespējams sakārtot, jo es visu laiku izdomāju lietām citas vietas un tā.
Šo 4dien jāiet uz teātri ("Mēnesis uz laukiem") un 5dien mēs ar Lācēnu un manu klasi braucam uz kalnu, un 6dien man ir mūža garuma matemātika. blā blā. visādi darbi.
Pietiks.
Šodienas labākais atradums:

Šī noteikt nav mana veiksmīgākā diena. Rīts izvērtās drausmīgs. Lācēnam bija jāpaspēj uz vilcienu, lai tiktu uz saviem superkursiem, bet nevarēja piedarbināt mašīnu, pēc laika atklājās, ka nav atslēgta signalizācija, bet bija par vēlu - akumulators jau bija nosēdies. Nācās rakt ārā no sniega otru mašīnu. Es protams sapukojos un tā. Eh. Ārā bija -15, tāpēc nebrīnos par to, ka dīzeli nevarēja pielaist.
Pa vidu bija ok (pagāja skola tīri ātri). Pēc tam uztaisīju tās sasodītās pases fotogrāfijas, lai būtu testa pieteikumā, ko ielikt.
Mājās.
Sildīju savu biešu zupu. Brīnos, ko šī tik ilgi silts (precīzāk nesils). Kaut kas sāk smirdēt un es sapratu, ka ieslēdzu citu riņķi uz kura vienkārši bija pana. Nu viss ir labots un es mierīgi ņammāju savu ēdienu. Beidzot.
Vienīgais, ko es tagad gribu - gultu, Lācēnu un vairāk laiku..

Man jau likās, ka esmu vienīgā, kas ievēroja Zatlera izskatu, kad viņš uzrunāja tautu Jaunajā gadā, bet, par laimi, vēstures skolotājs arī bija sašutis. Redzēju pa tēvē nelielu fragmentu un ar to pietika, lai aizdomātos. Prezidents. Latvijas seja. Etiķete. Neder kopā. Kā viņš būdams tas, kas ir, var atļauties iegāzties krēslā, VAĻĀ ŽAKETI un tādā paskatā griezties pie tautas. Nu gan laiki pienākuši. Novēlojies sašutums, bet es jau sen to gribēju pateikt. Man viņš simpatizē vēl mazāk.
Ellē visus!
Es vēl esmu sajūsmā par vakardienu. Tieši tādas dienas man patīk - viskaut kas notiek, kaut kur jābrauc, jāizskatās labi (man tas labi padodas), teātri un tā.
Manā dzīvē bieži tā notiek, ka pēkšņi par vienu tēmu viskaut kas gadās (notikumi). Piemēram, es paņēmu grāmatu bibliotēkā par Edvardu Liedskaliņu, bet vakarā redzēju, ka būs filma par viņu. Vēl kas. Vakar uzzināju, ka būtu ideāli, ja es tiktu mācīties Anglijā, un šodien latviešu valodas stundā ierodas bijušie 12ie un stāsta kā viņiem iet Anglijā. Man patīk, ka tā notiek.
Gustav Kluci, ej ellē! Sasodītais, ja tevis nebūtu, man nebūtu jāķēpājas ar eseju par "Nepareizo latvieti".
Runājot par Angliju... man tā kā žēl braukt, bet tad atkal gribas mesties tur - jaunajā, bet tad atkal - te tomēr ir manas mājas un man te patīk, te katrai lietai ir sava vieta, bet...
Es beidzu.

Huh! Pirmā skolas diena garām.
Šī bija jaunumu diena. Bagātīga.
Lācēns visu nakti nebija gulējis, jo vāca informāciju par mācīšanos Anglijā. Un nu mans liktenis ir izlemts - jādara viss, lai tur tiktu. :D
Nav tik traki kā izklausās. Man it kā gribas braukt, bet ir arī tāda kā baile vai kas.
Viņš visu ko tik daudz sastāstīja, ka man negribas vairs mācīties, bet braukt studēt uz turieni. Sākt visu pa nopietno.
Lai cik grūti būtu, bet man LV skolā nav vietas, es to jūtu. Tā nav bēgšana un es nesaku, ka te viss ir mēsls. Tas ir tikai manā labā.
Ļoti, ļoti gribas 5dienu.
Ā! Biju teātrī (izrāde "Pieci vakari"). Ok, bet tā krievu tēma sāk apnikt, vairs nav sāpīgi skatītes tos izpostītos likteņus, jo ir apnicis, ka to visu laiku visur rāda, stāsta utt. Labi, bija tas traģiski, pāris reizes paskumsti un parunā par to, bet nu jau ir par daudz. Izrādē bija daudz saistošu un interesantu detaļu.
Pašreiz nevaru neko īsti lāgā noformulēt utt.
 - Viens no šejienes aizgāja uz savu blogu, jo iedomājās, ka ir tik kruts un interesē mani un vēl dažus. Cik dumja iedoma un nejēdzīga bēgšana. Tu esi atklāts, mazais :*
 - Vai Gosipa tiešām ir izdzēsusies? Kas tad nu? Kurš liks smukās bildes?
Arlabunakti, Grēta!

Šodiena kā diena - lieliska; veselības ziņā - šausmīga. Pēc karstā dzēriena iztukšošanas [tas vienmēr ir pretīgi un es viebjos], jūtos jau labāk un viss būs ok :)
Rīt jau piektdiena. Tika jauki! Vēl tikai nedēļa, BET brīvlaikā būs jāuztaisa kultūras vēsture, jo VZD kā parasti bija tik jauka un pabojāja brīvlaiku. grr..




*Ieva: man ir zivtiņa,kas elpo ar dibentiņu
Edis: man ir braalitis, vins dara ko lidziigu
Edis: ejam uz kiino?

Ir tik jauki būt mājās.
Ir tik jauki pašai sevi aizvest mājās.
Tā kā tēvs ir aizceļojis, man jābrauc pašai un laikam šodien man tas iepatikās, kaut gan no rīta bija dažādas bīstamas situācijas.
Tā kā tēvs ir aizceļojis, man nav portatīvā, kurā bija viss jau iekārtots - bija sameklētas bilžu adreses, bet nu nekā nav. Šis lielais, bezpersoniskais pc man vairs neiet pie sirds.
Pa ilgiem laikiem ieslēdzu savu iTunes un.. man tās dziesmas nepatīk. Apnikušas un nevienu negribas dzirdēt. Es vispār esmu atmetusi dziesmu klausīšanos.
Tā tad. Nācās agrāk celties, jo braucu es.
Pirmie bija sporti. Spēlējām florbolu. Manā komandā bija kristietes un volejboliste. HĀ! Uzminiet, kas iesita 3 vārtus no 3??
ES :D he he
lai gan sanāca zaudēt, tomēr es lepojos ar sevi. Tā kā sports [skolas sports] man sirdij nav tuvs, es ļoti lepojos ar sevi :)
Pietiks par sportu, lai gan grūti nerunāt par to.
Laikam atkal sanāca izsvaidīts dienas atstāsts. Nu nekas. Es turpinu.
Fizika.. :D Bija kd ar uzdevumiem no citas nodaļās, nevis no tās, kas bija teikta. Lieliski, satriecoši. Un šonedēļ man ir vēl kādi 11 kd. tā kā es eju pagatavot ēst un mācīšos.
100 lpp vēsturē - es jau nāku!
Tā tā