Man jau likās, ka esmu vienīgā, kas ievēroja Zatlera izskatu, kad viņš uzrunāja tautu Jaunajā gadā, bet, par laimi, vēstures skolotājs arī bija sašutis. Redzēju pa tēvē nelielu fragmentu un ar to pietika, lai aizdomātos. Prezidents. Latvijas seja. Etiķete. Neder kopā. Kā viņš būdams tas, kas ir, var atļauties iegāzties krēslā, VAĻĀ ŽAKETI un tādā paskatā griezties pie tautas. Nu gan laiki pienākuši. Novēlojies sašutums, bet es jau sen to gribēju pateikt. Man viņš simpatizē vēl mazāk.
Ellē visus!
Es vēl esmu sajūsmā par vakardienu. Tieši tādas dienas man patīk - viskaut kas notiek, kaut kur jābrauc, jāizskatās labi (man tas labi padodas), teātri un tā.
Manā dzīvē bieži tā notiek, ka pēkšņi par vienu tēmu viskaut kas gadās (notikumi). Piemēram, es paņēmu grāmatu bibliotēkā par Edvardu Liedskaliņu, bet vakarā redzēju, ka būs filma par viņu. Vēl kas. Vakar uzzināju, ka būtu ideāli, ja es tiktu mācīties Anglijā, un šodien latviešu valodas stundā ierodas bijušie 12ie un stāsta kā viņiem iet Anglijā. Man patīk, ka tā notiek.
Gustav Kluci, ej ellē! Sasodītais, ja tevis nebūtu, man nebūtu jāķēpājas ar eseju par "Nepareizo latvieti".
Runājot par Angliju... man tā kā žēl braukt, bet tad atkal gribas mesties tur - jaunajā, bet tad atkal - te tomēr ir manas mājas un man te patīk, te katrai lietai ir sava vieta, bet...
Es beidzu.