Maijā esmu šeit rakstījusi tikai četras reizes, bet nekas tāds nenotiek, lai pieminētu. Visu pārsvarā aizņem miegs, slinkums, mācības.
Vakar biju uz Melno pienu. Neko īpašu negaidīju, domāju, ka būs parasta izrāde, bet es vienmēr piemirstu, ka tas taču ir Hermanis. Viņa izrādes nav parastas. Lai gan atkārtojas tas, ka vienā izrādē ir salikti kopā visādi stāsti par vienu tēmu, bet viņam tas labi padodas. Lai gan tas nedaudz sāk apnikt. Par izrādi - man patika. saskumu par to, ka kkur omes dzīvo vienas un no govīm vairs nav jēgas utt. Vismaz beidzot zālē neviens histēriski nerēca beztēmā. Bija tik savādi, ka var dzirdēt visu, ko uz skatuves saka. Jaunajam teātrim ir smagas problēmas ar publiku, bet es paciešu, jo tur notiek labas lietas, ja saprot.
Ilgi nevarēju atrast, kas būs ceturtais līdzgājējs uz izrādi, bet atradās Agn. Bija visai jautri un es vakar izskatījos lieliski savā jaunajā, puķainajā Zaras kleitā ar melnajiem legingiem, mēteli (kurā bija karsti) un melnajām kurpēm ar bantīti no Ecco (Es tās kurpes dabūju par velti). Ā un vēl acis. Tieši tādas kā Lācēnam patīk - lielas un melnas.
Šodien, karot ārā drēbes, mani apņēma maigs un saldi smaržojošs vējiņš. Mmm... biju jau aizmirsusi, ka tā notiek pavasaros. Liekas, ka tieši šis ir skaistākais pavasaris dzīvē, bet tā liekas katrā pavasarī.
Hmm.... Laikam viss.
Ā! Šodien saņēmos un uzrakstīju domrakstu, kas bija jānodod 1dien.
Un vēl miljons darbu, bet labi, ka šodien nosūtīju visu portfolio skolai, ceru, ka mani uzņems. Lācēns jau sen uzņemts.

Kamēr vārās melleņu klimpu zupa, jāieraksta kā man gājis.
Vispirms par mellenēm un to zupu. Tā no bērnības ir mana mīļākā zupa, un es priecājos, ka esmu to iemācījusies gatavot tikpat labu kā ome agrāk taisīja.
Vakar bija jāceļas ļoti agri, lai paspētu uz Aizputi, kur bija pamatskolas bērnu koncerts māmiņdienai. Ai, tik jauki. Visādi lauķi un mazi nesabojāti bērniņi no sliktām ģimenēm. Nezinu kāpēc, bet koncerts mani ļoti saviļņoja.
Jums ir bijis tā, ka viena diena liekas kā divas? Man vakar tā bija. Likās, ka 6dienā aizbraucu uz turieni un 7dien braucu atpakaļ uz mājām.
Ome iedeva līdzi tulpju pušķi un ābolu sulu :) šodien sagribējās uzzīmēt tās tulpes, jo viņas ļoti labi stāv vāzē, bet es priekšroku devu dārza darbiem. Iestādījām mazo valrieksta stādu, uzrakām nedaudz no aizaugušā dārza, precīzāk - apgriezām velēnu uz otru pusi un tgd jāgaida, lai zeme izžūst, lai izvāktu zāles un nezāles. Vēl atradu, ka caur veciem, puvušiem āboliem spraucas cauri jauni stiebri, un ieliku tos dzinumus podiņā, lai izaug. Nekas, ka sanāks kkāda meža ābele.
Man ļoti patīk tā dārzā. Jau esmu izdomājusi, ka savus bērnus audzināšu laukos. Pie dabas un svaigā gaisā. Gribu tādu jauku māju ar atbilstošu iekārtojumu - puķītēm un koku. Gribu pati visu audzēt un izveidot pasakainu dārzu. Mmm... aizsapņojos, bet man tā patīk. Kaut ko aizsapņoties par to kā es vēlāk gribētu...
Zupa! Jāskrien likt klimpas.

Šodien mums bija zobārsts. Nezinu vai viņai vai mums bija neveiksmīga diena, bet visādi gadījās. Lācēns pārbiedēja zobārsti gandrīz paģībstot, bet man viņa ieurba lūpā. Jel! Kā to var izdarīt?! Viņa man gan skaidroja, ka es kkā noraustījos un tā sanāca, bet man tā neliekas. Tgd man ir divi mazi caurumiņi. Tas pat bija trakāk par divu pīršu izduršanu vienā reizē. Bet tomēr viņa ir pasaules labākā un jaukākā zobārste. Man vienalga vai viņa to dara naudas dēļ vai ne, galvenais, ka jauka un gādīga. Un labi, ka man tur jāatgriežas tikai rudenī.
Pēdējā laikā sanāk nopirkt drēbes bez mērīšanas, jo slinkums, bet tās arī izrādās labākās. Dīvaini. Bet tā nav ar visām. Pirmdienu pavadīju verot, pogājot, aizvelkot, atvelkot blā blā. Meklēju kleitu izlaidumam. Viena bija gandrīz ideāla. Pat krāsa bija pareizā, bet tomēr tikai gandrīz ideāla. Hāh! Bet Zarā bija jauka puķaina kleitiņa, kas tgd karājas manā skapī. Izdomāju, ka tā lieliski noderēs plānotajiem vakariem Vecrīgā vasarā un vēl šur tur. Lai valdzinātu Lācēnu un tā...
Viss! Sasodītās pēcsāpes mani piebeigs, es dodos gulēt.

Šodien nebija jēgas iet uz skolu, un es paliku mājās. Daudz stundu nenotika, tikai es nesaprotu kāpēc.
Uzrakstīju beidzot to sūda literatūras mājasdarbu par ziedoni (jel, kā es viņu neciešu, kkāds latviešu Kuelju). Vēl palikusi matemātika (ģeometrija) un vācu valoda, bet vāciski nedomājas ne šodien ne kādu citu dienu :D
Rīt jau piektdiena, un tad pāris brīvas dienas. Būs jācenšas rīt visu izmācīties, lai ir miers. 6dienu pavadām čakli rosoties Jumpravā, bet 7dien būs pikniks Pokaiņos. Un pārējās dienas - tad redzēs.
Tgd meklējam, ko rīt gardu lai uztaisa.
- Parasti es gaidīju, kad būs maijs, jo tad jau drīz skola galā, bet nu es negaidu, negribas eksāmenus.
eh. Bet atlicis tik maz, ko skriet. . .

Kāpēc es nepiedalos talkā?
1. jo tā sākās 9os, bet tad es vēl guļu nedēļas nogalēs.
2. jo klases audzinātāja uzskatīja, ka tas ir obligāts pasākums un uz lapas lika rakstīt iemeslus kāpēc neieradīsies, ja domā to nedarīt. Hā! Cik nožēlojami! Man nav nevienam jāatskaitās, ko es daru sestdienā, vismazāk jau man kaut kas būtu jāpaskaidro kādam no skolas personālam.
_
Šī bija nedēļa, kad nebija diena, kad es kaut ko nebūtu nobastojusi. Esmu tik nerātna :D Bet nebija jau vērts iet. Vispār man patīk kāda ir 12.klases skolnieku attieksme, jo ir taču tikai mēnesis līdz beigām. Bet nu nekas. Mana attieksme jau nav labāka. Man nenormāli besī skola un negribas tur iet, bet vēl mazliet.
_
Nevaru sagaidīt, kad būs vasara. Es vnk neko nedarīšu, tikai laiskošos.
_
4diena (22.aprīlis) bija ļoti ražīga diena.
* Sākās ar gidēšanu muzejā. Man informācija bija no grāmatām, bet Marija Kaupere (Renāra Kaupera māte) visu laiku mani laboja, jo info bija neprecīza. Forši! Bet tā bija man pirmā reize un VZD saprata. Dabūju divus 10 kā solīts. Ceru, ka k-vēsturē sanāks gadā 10, vai vismaz 2.semestrī.
* Tad atklāju, ka manas sporta bikses ir aizgājušas nebūtībā (atkal kkur aizmirsu) un divu sportu laikā aizbraucu mājās, bet skolā atgriezos.
* Vakarā bija opera Traviata. Man patika. Sen nebija būts operā. eh! Tērpi jau varēja būt greznāki, bet bija jau labi. Lai gan otrā cēliena sākumā migu ciet :D Nezinu kā tas iespējams, kamēr kāds kko mauro itāliski :D
_
Šodien jāizdara visādi mazi darbiņi un jāatpūšas.

Vakar biju Stokmanā. Nenormāli riebjas tās trakās dienas. Tur nekā nav, nu labi, es atradu super garšīgu sidru (man riebjas sidri, bet šis...). Viens bija ābolu, otrs bumbieru. Laikam kkāds Upcider vai kkā tā :D Bet labs. Hmm... laikam vairāk neko nenopirku, ja neskaita ciabatu un bazilika pesto. Mmmm....
Ā! Es atradu milzīgu audumu veikalu. Tur bija audumi kilogramā un tā :D Bet, ja meklē cītīgi, varēja viskko smuku atrast. Un Marijas ielā 21 atradu Burda veikalu :D Es nekad nebūtu iedomājusies, ka ir tāds veikals. Esot tur jau no seniem laikiem. Visāda piegrieztnes un tādus niekus tur pārdod. Nopirku audumu blūzei un piegrieztni, bet no izmēriem neko nevarēja saprast, ceru, ka nebūs par mazu.
Šodiena pagāja šujot, tiesa, ar mammas palīdzību, bet . . . :D
Sapirkos končas, lai rīt ir ar ko cienāt savus dumjos klasesbiedrus.
Man būs 19. Pat nepaspēju apjēgt, ka man ir (bija) 18. Man ļoti nepatīk, ka gadi tā iet...
No 2009. gada 19. aprīļa līdz rītdienai:
* nokārtoju tiesības.
* izdomāju, kurā augstskolā gribu mācīties.
* visai labi noliku IELTS.
* uzvarēju Madaras konkursā.
* pabiju Zviedrijā.
un pašreiz es vairāk neatceros. Īsi tie 18 bija, diemžēl.
Jau vēls. Jāraušas gultā blakus Lācēnam.
P.S. Pēdējā laika labākais atklājums + vēl tur ir daudzas labas dziesmas.
P.P.S. Šī bija jau 3. diena, kad saņemu kādu dāvaniņu. Lācēns atbrauca 5dien un bija izdomājis, ka katru dienu līdz rītdienai man kko uzdāvinās. Tik jauki. :)

Pagājušā nedēļa - pēcbrīvlaika nedēļa. Visai šausmīga. Daudz kd un visādi citādi ****
Bet nākamā jau nav labāka... Pēc laika būs jāatgriežas pie mājasdarbiem (sasodītais Ģederts Eliass un viņa dzimta).
Bet es kaut kā centos visu uztvert mierīgi. Atradu laiku pagulēt, palasīt, paslinkot un nedaudz pamācījos. Atcerējos, ka mēs taču tāpat mirsim un nav jēgas stresot :D
Nopirku Burdu. Atradu visādas jaukas lietas, ko varētu uzšūt. Ir jau uzzīmēta piegrieztne blūzei, bet izrādījās, ka man ir par maz auduma, no kura gribu šūt. Neraža! Tas ir jauks audums - balts ar pelēkām puķītēm no vecmāmiņas skapja. Jelgavā ir tikai 5 audumu veikali :D no kuriem es zinu 4, no kuriem šodien 3 bija slēgti. Man veicas. Un vēl viena neraža - es nesaprotu, kurš ir man īstais izmērs :D Ceru, ka neuzšūšu par lielu.
hm...
P.S. Ļoti gribu operu + nākamnedēļ ir teātris. BET ļoti negribu 19 :/

Brīvdienas ir galā. . .
Es pat nepaspēju atpūsties, bet kopumā bija visai jauki.
Likās, ka būs garlaicīgi pavadīt Lieldienas laukos, bet sanāca tīri labi. Krāsojām olas (viena sanāca sasodīti skaista!). Šūpoties gan nesanāca, bet es kārtīgi izstaigājos.
Rakājos pa omes skapjiem un atradu 71.gada Burdu. Tur bija viena ļoti skaista kleita, ko es kaut kad uzmeistarošu. Zinu, biju apņēmusies šajās brīvdienās uzšūt somu, bet nesanāca. Un nu esmu pilna apņēmības uzšūt blūzi, jo man ir ļoti jauks audums, tikai jāatrod piegrieztne.
Nav ne jausmas jā piespiedīšu sevi aiziet uz skolu. . .
Lācēns rīt brauc mājās. Laikam šogad mēs neesam ilgi bijuši šķirti. Es gan biju domājusi, ka visu šo pusgadu baigi mācīšos un nekam nepaliks laika, bet es labāk esmu ar Lācēnu, nekā mācos. Bet nu laikam nedaudz jāatpūšas vienam no otra. Man nav ne jausmas, ko lai uzdāvina viņam vārda dienā, kas ir jau šonedēļ. . . Ceru, ka radīsies kāda ideja, bet vairāk es ceru, ka būs laiks kaut kam, jo mācīšanās atņems visu.
Un nu! Es sākšu kaut ko darīt :/ Angļu valodas eseja, es jau nāku, pretekle!

Šī bilde lieliski raksturo šodienas situāciju. Sastāvs bija tieši tāds.
Izbraukājām Jelgavas ielas, jūtoties kā epilepsijas lēkmēs kratīti. Nav laba sajūta. Sasodītās bedres un citi dažādie šķēršļi, kas traucē braukt normāli.
Nad visu laiku dzēra kaut ko pretīgi smirdošu - kkādu Maximas Mohito pudelē. wtf? :D
Izrādījās, ka Ķemeru celiņi laikam ir domāti gājējiem nevis auto :D Tāpēc tās omes tā dīvaini skatījās. Bet kurš gan varēja iedomātie, ka tās ir takas.
Tā vieta ir savāda... It kā visa dzīvība būtu prom... Pēc katastrofas. Palikuši tikai veci cilvēki, kas ir invalīdi. Bet sanatorija - skaista un būs vēl skaistāka.
Un tad vairākās vietās jūra...
Apšuciemā pie jūras bija tik silti, maigs vējš, šūpoles, Lācēns. Es negribēju prom. Būtu bijis tik superīgi izbraukt jau 1dien un tā gar jūras malu nodzīvoties, jo laiks ir satriecošs. Bet tas tikai līdz ievu ziedēšanai.
Grūti uzrakstīt esošās emocijas. Esmu pārāk saviļņojusies. Prieks par šodienu.
Vienīgais darvas piliens - stāvot Ķemeros pie tilta, ūdenī iekrita viens no maniem mīļākajiem auskariem. Bet es biju vienīgā, kas par to skuma, jo visiem riebās mani auskari. :D
Rīt būs pamatīgi jāsaņemas un jāmācās
+ jāsakārto istaba
++ vajadzēs sakārtot šodienas (nu jau vakardienas) bildes.
Laikam jādodas gulēt, jo neko sakarīgu savā sajūsmas uzplūdā nevaru uzrakstīt.
P.S. Jelgavā ir pasaules lētākais sušī :D un Tukumā ir sasodīti pretīgi, pilsētā ir novērošanas kameras, kas nav pārsteigums, jo tur ir pilns ar čigāniem un visādiem citiem radījumiem, tur visu laiku notiek kāda nelaime, slepkavība utt.
P.P.S. Es negribu brīvdienu beigas!

Šovakar teātris, nākammēnes opera. Sasodīts, esmu tik kulturāla.
Labi, tas nav nekas salīdzinājumā ar pirmskrīzes aktivitātēm - katru nedēļu pa vienam vai diviem teātriem.
Šodien pieteicos universitātē un ļoti ceru, ka mēs abi tur tiksim. Vismaz tas ir izdarīts.
Priekšā vēl miljons darbu. Ziedonis. Eh! neko negribas taisīt, īpaši jau par viņu. Moš naktī.
Ārkārtīgi pelēka, drūma un garlaicīga dzīve. Bet varbūt pavasarī.
Rīt Lācēns dodas uz Briseli (labi, ka uz pavisam īsu laiku). Ceru, ka man būs laiks kaut ko viņam pagatavot, lai pārsteigtu, kad viņš atgriezīsies.
Bet nu laikam jāsāk posties vakaram, cik nu uz JRT vajag posties. heh.
P.S. Esmu pasaulē labākā dzejoļu sacerētāja angļu valodā :D
P.P.S. Vakar skatījāmies filmu/multeni (nezinu kā lai nosauc) par Fantastisko Lapsas kungu. Pirms skatījos neko nezināju un neko negaidīju. Skatīšanās laikā abiem ienāca prātā, ka misters Lapsa nenormāli atgādina Klūniju. Hā! Izrādījās, ka tas tiešām bija viņš. Man ļoti patika tā hmmm... lai kas tā būtu. Tik jauka. Piemērota skatīties mājas apstākļos divatā. + dziesmas. mmm... :) Sen nekas tik jauks nebija redzēts.

Jau nedēļu vāzē stāv tulpes. Jau gandrīz trīs mēneši nodzīvoti 2010.gadā. Par ātru. Pat mani laiku apturošie auskari te neko nelīdz. (Jā, man ir tādi auskari.)
Rīt ir piespiedu gājiens uz Rūdolfa mantojumu par 2 latiem (ja nemaksā, būs nv latviešu valodā. Skaisti. Šī būs nopirktā atzīme.)
Tas bija viss, ko es gribēju teikt.
______
Laikam tas bija pagājušajā ziemā, kad, pastaigājoties, atradām melnu A3 skiču bloku. Domājām tajā pierakstīt visu, ko esam darījuši, lai pēc tam var gremdēties atmiņās, sēžot pie kamīna mūsu Jūrmalas mājā. Tagad tā lapas ir sačokurojušās no ūdens, ko Arnolds tam uzgāza. Manī ir par maz apņēmības, bet es ļoti gribētu šo ideju īstenot, kamēr vēl atceramies, kuras, kas, kā, ar ko...
______
Sniegu un snieg, un neapstāj.
Vakardiena tika pavadīta Jūrmalā. Gribējās jau sen pie jūras, tikai laks bija nejauks pa vidu. Ejot gar jūru, pārņēma patīkami jaukas sajūtas. Kafejnīca. Un pēc tam es atklāju, ka man patīk modes žurnāli (labi, to es zināju jau sen). Kādu laiku atpakaļ Stokmanā pamanīju to žurnālu, bet nebiju pievērsusi uzmanību, un tad vakar sagribējās kaut ko nopirkt. L'OFFICIEL - daudz bilžu un daudz labu bilžu. Es biju kā izslāpusi pēc tāda žurnāla. Nu man tas ir, bet nav laika lasīt. Hā.
______
Cik intelektuāli pavadītas minūtes.
Es beidzu.
P.S. Lasot Montblanc pildspalvas aprakstu to tiešām var izdarīt. Kad Lācēns strādās kādā milzu redakcijā un es būšu pasaules slavena (:D), es viņam tādu uzdāvināšu. Un sev arī.



P.P.S. Man, lūdzu, šo mēteli!

Veiksmīgas nedēļas neveiksmīga noslēguma diena. Labi, nedēļa vēl nav galā, bet man ļoti nepatika šī diena. Varbūt tāpēc, ka atriebīgi izlikos, ka nezinu, ka aijai šodien vārda diena. Bet par to man prieks.
Lācēns būs vēlu, jo uzradās visādas vecmāmiņas ar visādām paciņām. Grr...
Iešu pētīt virtuvi - varbūt man tomēr nebūs jānomirst badā.
P.S. Pamazām tiek izkliedēta migla pat to, ko ar ko un kā darīt vasarā. Ceru, ka beidzot sanāks Sāremas ieņemšana un laivu brauciens, izbraucieni pie jūras un omes zemeņu dobju pamatīga tukšošana + daudz piparmētru tējas. Un vienkārši silta miera. Sailgojos...

Apnicis sūdzēties par to, ka laiks pārāk ātri skrien un tā. Bet tomēr es sūdzos.
Vakardiena (5diena) - žetonvakars. Sajūtas? - non. Pārāk ātri. Bet nu lai.
Sāksim secīgi.
Pēc skolas savācu Lācēnu, aizvedām klases biedru uz viņa māju (ellē - Tetele! wtf? kurš dzīvo TUR? :D) bet nu labi, biju izpalīdzīga.
Atbraucām mājās un es saņēmu pasaules skaistāko krūzi. Šī būs (ir) mana jaunā mīļākā krūze (iepriekšējo saplēsa kaķi (kā jau visu, kas man patīk)). Un protams tēja. Jasmīnu. Tā lielā puķe, kas atveras. Skaista un garšīga! Mmm... tik jauki. Sen nebiju neko saņēmusi.
Lēnām posos pasākumam skolā. Lokas gan nesanāca kā cerēts, bet bija jau labi. Citu klašu video pamatīgi iesū****. Saņēmām gredzenus (tie ir šīs zemes pretīgākie gredzeni un manējais izrādījās par mazu, bet es par to nebēdāju, jo kko TĀDU es savā pirkstā nekad nenēsātu.) Pēc tam klasē pamanīju daudz jaunus (neredzētus) vecākus. Cik nekļūdīgi... Viņu sejās bija manāms kaut kas no bērnu pretīguma, rakstura utt. (ne jau visu). Tā kā skolas balle bija pamatīga izgāšanās, uzreiz pārvācāmies pie Lau. Bija visnotaļ jauki. Redzēju kā Mirmals sevi pamatīgi apkauno dejojot, kā citi gvelž pilnīgas muļķības un daudz ko sapratu. Tikai daži no visiem man kaut nedaudz pietrūks. Atskārtu daudz ko jaunu par cilvēkiem, kas likās savādāki, bet tā gadās.
Ak, velns! Man šodien nemaz negribējās rakstīt.
P.S. Es esmu pasaules labākā meitene un ar to lepojos :
+ šodienas vakariņas bija satriecošas un nu es satriecoši pazūdu gultā.

3x? Tik reizes mani apturēja policija šajā nedēļā. Lielisks personīgais rekords.

5diena paskrēja nemanot, bet to atsvēra piepildītā 6diena.
Sākumā mazliet negribīgi devāmies ciemos (jo varētu taču paskatīties kādu filmu divatā un tā..), bet vakars izvērtās lielisks. Kopā uztaisījām vakariņas (krāsnī ceptus kartupeļus ar sīpoliem, sieru un krējumu + salātus). mmm...  + filmas un dzērieni.
Jauki :)

Man jau ir dažas idejas pavasara brīvlaikam. (Kino, LMmuzejs, tējnīca, veikali un daudz izbraucieni divatā + ilgs un dziļš miedziņš) Gribas tad kaut ko foršu izdarīt un atpūsties. Nepacietīgi gaidu marta beigas! [Pagājušajās pavasara brīvdienās bijām Cēsīs. Tas bija fantastiski! Pirmais kopīgais ceļojums. Šovasar gribas kaut kur aizbraukt - Francija, Itālija.. vienalga, bet gribas... Tas tā arī paliks - idejas līmenī un tas skumdina].
Bet atgriežoties šajā momentā - es nekādi nevaru sevi piespiest sākt mācīties, bet rīt ir kd fizikā :/ Velns!

Lai gan snigšana un visādas citas parādības, lietas ..., kas saistītas ar ziemu, ir nenormāli apnikušas, šodienas sniegs ielīksmoja mani. Sen nebija tik jauki snidzis. Bet tomēr es esmu sailgojusies pēc pavasara (pat vairāk nekā citus gadus).
Šī nedēļa ir iegājusi vēsturē kā nedēļa, kad mani pirmo reizi apturēja policija (tāpēc es nokavēju skolu, bet to es daru arī bez policijas palīdzības ikdienā). Nekas īpašs jau nebija. Nebūtu bijis, ja es nebūtu vienā nedēļā apturēta divas reizes (un vēl jau nedēļa nav galā). Hāh.
Vispār šī nedēļa bija ļoti viegla. Skolā nekas nebija jādara un mājās ar ne. Negribas domāt, kas būs vēlāk. Nākamā nedēļa ir pilna ar kd un citiem nejaukiem darbiem. Man labāk patīk laiskoties :D Tā es saku tikai šobrīd, jo esmu nogurusi. Vispār man patīk darboties.
Ā! Beidzot es remdināšu slāpes! Februāris bija tik sauss kultūras ziņā. Nopirku biļetes uz teātri ("Slaktiņa dievs"). Žēl, ka tas būs tikai marta beigās. Man sasodīti ļoti gribas uz teātri. Vēl es nopirku biļetes uz operu ("Traviata"), tas gan ir aprīļa beigās, bet es pacietīgi gaidu.
Šodienai pietiks. Citādi sākšu vēl pukstēt par satraukumu, kas rodas gaidot IELTS rezultātus, par to kā negribas 6dien matemātiku, par to, cik ļoti man gribas kaut kur aizbraukt...

Ir tik jauka sajūta, kad no rīt piecelies, blakus ir Lācēns un nav jāiet uz skolu! Nu labi, ir jāiet uz skolu, bet brīvdienu pasākumu dēļ nebiju izmācījusies utt.
Pagājušā nedēļa bija drausmīga, bet šī nebūs labāka. Pretīgi daudz darba, bet brīnumainā kārtā man pietika apņemšanās un es mācījos cītīgi. Līdz atbrauca Lācēns.. Tad vairs negribas neko darīt.
5diena pagāja pukstēšanā un mājas tīrīšanā.
6dien, kā jau ierasts, matemātika. Vakarā atbrauca Agnese ar Vovu un mums bija sušī vakars, kas izvērtās visai jautrs. Cik nu jautrs tas var būt, ja ir tikai 4 cilvēki un spēlējot Aliasu visi visu laiku kliedz un viens otru nolamā :D Paskatījāmies filmas un tā. Mierīgs vakars ar sasodīti garšīgu šņabi (ja tas vispār ir iespējams).
Vakar es vienkārši nespēju. Nespēju neko izdarīt, tāpēc arī šodiena bija tāda mājas nosēdēta ar matemātiku un angļu valodas eseju. Es labprāt neietu arī rīt, bet nevar tā ielaist.
Gara nedēļa, bet tik maz sakāmā, jo viss bija diezgan vienveidīgs.
Tikai pēdējā laikā sanāk saskaties ar visādiem bijušajiem, kas nav pārāk aizraujoši. Tieši tāpēc viņi ir Bijušie. Hah. Ellē.
U! Vēls, bet vēl ekonomika (neciešama, garlaicīga, nesaistoša stunda).
Labi, iešu darīt ko varu un pārstāšu izteikt savas raizes utt. skaļi.

Šī bija otrā 6diena pēc kārtas, kad kaut kur izejam.
Svinējām Agneses vārda dienu. Bija jauki. Pat ļoti. Ja vien man nebūtu nenormāli sāpējusi galva, kas bija iemesls mājās braukšanai.
Vakar sagribējās uz operu un ceru īstenot šo gājienu tuvākajā laikā, protams, kopā ar Lācēnu.
Bet šodien ir svētdiena. Svētdiena, kurā nenormāli daudz jāmācās, bet neko negribas mācīties. Velns!
Es labprāt saritinātos blakus Lācēnam un palasītu kopā ar viņu...
P.S. Man ļoti sagribējās pavasari, kad viss plaukst un ir tik svaigs, un viegli. Eh.. Ceru, ka rudenī iestādītās tulpes saziedēs skaisti. Nevaru sagaidīt. Un vēl man ļoti sagribējās varu. Ar visādiem braucieniem un vaļāšanos pa gultu, neko nedarīšana un lasīšana cik, kad un kā grib un ko. EH! VELNS!

Vakar bijām uz kalna. Nu labi, mēs nebijām uz klana, jo slēpojām ar distanču slēpēm. HĀ! Domājām, ka būs baigi viegli, bet nekā. Sākumā man ļoti nepatika, bet pēc tam jau palika interesantāk. Un es sapratu, ka, lai arī sāpīgāk, taču ar dēli man patīk labāk. Bet to citu reizi.
Vakar noskatījāmies neredzēto Gosipa sēriju un atradām divas vecas Seksa un lielpilsētas sērijas manā pc. Tās arī noskatījāmies. Man iepatikās Sekss un lielpilsēta :D žēl, ka mans nets neļauj neko nelagāli/legāli lādēt. Neraža. Un vēl mēs vakar skatījāmies It's complicated, bet par to nākamajā ierakstā.
Kāpēc nav ieraksta par teātra izrādi, ko tā gaidīju? Jo man nepatika. Tas nebija tas, ko es gribēju. Man jau ir apriebušies tie krievu laiki un, lai arī šī izrāde nebija par to, Staļina laiks un tā šausmas. Kāpēc par to visu laiku jārunā? Izstāsta vienreiz, visi nošausminās un pietiek. Nevajag to visur bāzt - kino, teātros utt. Apnīk. Cietsirdīgi? Nē, es priecājos, ka neesmu no tā laika un man ļoti žēl ka tā bija. Viss.
Velns! Man šodien 13os ir jābrauc uz mūža garuma matemātika. Tā būs katru 6dienu. Diezgan dumji, jo es nevaru palaiskoties pa māju,. bet tas ir tieši tas, ko man vajag.
Un janvāris ir gandrīz galā! Pie velna, kā tas varēja notikt? It kā jau tikai 23 dienas no jaunā gada, bet tas ir mēnesis no jaunā gada, un tas neskan labi. Drīz būs maijs...

Vakar bijām Postā. (ar to nav ko lepoties). Interjers man patika, dažas lietas pat ļoti, bet tā mūzika... Sākumā jau bija laba, bet beigās zāle tukšojās ārā, jo nespēja to izturēt. Mēs arī tik līdz kādiem diviem. Jā, šī bija pirmā reize kad mēs kopā TĀ dejojām. Patiesībā jau tā bija ķēmošanās. Satiku daudzus klases biedrus, kas neticēja, ka tā esmu es tur.
Es domāju, ka būs biežāk kaut kur jāiziet, bet tā iekavējas mācības, kas nav labi. (Vakar es biju tai mūža garuma matemātikā. Bija vienkārši, bet man patīk, ja vien tā skolotāja tik daudz nekļūdītos.) Atgriežoties pie naktsdzīves tēmas - man ir jāatrod savs kokteilis un mums ir jāatrod savs klubs, bārs vienalga. Galvenais ir laba mūzika, nevis kkādi čigānu mēsli.
Laikam pašreiz viss. Jāgaida kamēr uzlādēsies fočika akumulators, lai var pabeigt Purvīša bilžu fočēšanu un tad vēl kaudze mājasdarbu :/
Mhm. Māmiņ, skaties kā es māku - bija tik sasodīti smieklīgi :D Vakar es jutos laimīga. Laimīga, ka varu izķēmoties. Kopā ar Lācēnu.

Nē, nu tiešām! Visu nedēļu, kad bija jāiet uz skolu, laiks bija super skaists, ar sauli no rīta. Vakar izlēmu, ka tas būtu jāiemūžina foto, ko varētu izdarīt šodien. HĀ! Neko nevar izdarīt šodien, jo nav saules un visa burvība ir zudusi. Sanāk, ka jāizvēlas starp skolu un labām fočenēm. Es izvēlējos skolu...
Šis gads iesākās tā, kā es negribēju. Pagaidām šis ir slikts gada sākums (kopumā).
Šodienas plāns īsumā - rīts, matemātika, mājas, Posts.
Plašāk - Lācēns vēl guļ. Jāpagaida, kad piecelsies, lai var ēst brokastu. Vēlāk (no 13 līdz 17!!!) man jābrauc uz sestdienas lielisko matemātiku. Šī būs pirmā 6diena tādā veidā. Izklausās šausmīgi, un tur būšot auksti. Pēc tam jāpaspēj izmazgāt mati (+kaut kā jāsataisa) un tad.. jēbus! Jābrauc uz Postu. Tā būs mana pirmā reize tajā sasodītajā vietā. Tā kā atradām ar ko iet, tad izlēmāt nesēdēt mājās un izmantot šo iespēju. Ak jel. Man tādas lietas ne pārāk patīk, jo sajaucot dienas/gulēšanas ritmu un iekavējot mācības, pēc tam ir grūti. eh..
Šī nedēļa bija sasodīti gara. un kaitinoša. Par skolu nav vērts rakstīt, jo tas ir ***
nepatīk man. Tūlīt būs 10, bet tas  nav pietiekami daudz, lai Lācēns celtos. Nāksies sēdēt un klausīties vēdera burkšķēšanā.