Tikko uzvarēju cīņā ar pomelo. ņam.. Drīz sāks parādīties arī garšīgi mandarīni, apelsīni, greipfrūti utt. Viens no ziemas plusiem.
Mmm...atcerējos kā ziemā smaržo mandarīni lācēna kabatās...
Šis rīts bija vairāk kā traģisks. 7os izlēmu, ka neiešu uz pirmajām stundām, jo man paliks [mhm] slikti, iedzēru zāles un devos gulēt. Labāk tā nebūtu darījusi. Man bija viens no tiem pretīgajiem murgiem, kad tu nesaproti, ka sapņo un ceri kaut tas būtu tikai sapnis. Tad tu atmosties vienās asarās! Par laimi tas bija tikai slikts murgs. Šausmīgs.
Bija kaut kāda mini traģiskā depresija uznākusi. Aizgāju uz divām fizikām. Kāda jēga? - vismaz salīdzināju ar Aiju matemātikas milzu md. Tad devos prom, jo man negribējās mocīt sevi ar angļu valodas bezjēgu skolotājas pavadījumā. Neciešu viņas "aizraujošās" mācīšanas metodes.
Eh.. Šodien iemetu savu 7lpp garo vēstuli. Pirms tam jutos infantīla,jo.. tēvs sagribēja ienākt pastā ar mani un negāja prom. Pirku maku un viņa redzēja manu aploksni [bet man taču citas nebija] ar ziediņiem. Nopirku marku un tad sākās infantīlisms - tā bija tā laizāmā marka. Šī man dod kkādu mēles aizstājēj-mēslu. Kā tad, ka šis līmē. Nācās laizīt. Infantīli. Es reizēm tā jūtos, bet tas ir saprotams. [ es jau sāku rakstīt kā mazais urulogs, no šejienes]
Laikam jāsāk kaut kam ķerties klāt.. Velns :/
Hmm.. kad man būs nauda, es nopirkšu sev skaistu, melnu kleitu.

Sestdienas vakars un es esmu viena mājās. Nu labi, neesmu viena, bet mana prinča te nav. Neierasti. Pat nezinu, ko lai dara un neko īsti negribas darīt. Varētu iet gulēt, bet negribas tik agri. Visnotaļ liela pamestības sajūta. Man nepatīk veco klašu saiešanas, no kurām ciešu es. Labi, es saprotu un viss ir kārtībā. Es tikai čīkstu, jo negribu neko darīt.
Vakar bijām uz Julie&Julia. Jauka filma, man patika, tikai nobeigums ar spalgu kliedzienu un puf. Nu tas tā, bet kopumā bija labi. Pat Četa dziesma tika iekļauta. Neesmu par viņu stāvā sajūsmā, bet tur derēja.
Jau kādu laiku man trakoti ļoti iepatikušies stikla auskari un vakar es saņēmu sasodīti skaistu pāri!
Ā, runājot par vakardienu - Es izskatījos satriecoši. Nepārprotiet, neesmu par sevi safanojusies, bet vakar es tiešām izskatījos skaisti. Man ir diezgan gari, blondoranži mati, bija lielas, melnas acis, glīts mētelis [pelēks], melnas bikses, balta blūzīte-džemperīts [ne klasiskā blūze. nu savādāka], melna jaciņa un Aktīvā Kamieļa zēbaciņi [pelēki], ā un pelēka šalle. mhm. Tā tad, vakardiena bija dikti jaka un mīļa.
mm.. Es laikam nojūgšos. Ir skuji, ja vienīgais cilvēks, kurš tev ir aizbrauc. Kaut vai uz dienu. Tā jau pa nedēļu reti redzamies. Žēl, ka Jaunsudrabiņa Aija nepalīdz pret vientulību, jo no paša sākuma nespēj aizraut, redzēs kā būs vēlāk.
Laikam nav vairs ko rakstīt, visu jau uzrakstīju vēstulē. Tā ir 7 lpp gara. [ Es dievinu saņemt vēstules pa pastu, lasīt un atbildēt ]
Eh.. Iešu jukt prātā no garlaicības.
Ak,jā! Es saņēmos un šodien nopirku burvīgu tušu. Labi vien ir, ka nomainīju veco Dior pret Clinique. Šī ir satriecoši labāka! Domāju, ka nopirkšu arī tās firmas lūpuspīdumu, kad atradīšu naudu. Kā man nepatīk, ka nevar kā senāk - ieej, ieraugi, paņem un ir tavs.. Gan jau drīz. [Vēl man ir perfekti violetas krāsas nagulaka. Tumša. Tikai pareizā gaismā izskatās violeta.]
Kā jums iet?

Es jo projām ienīstu pastu!
Šodien atklāju savu florbolistes talantu. Tīri vai aizraujoša spēle.
Šī bija skaisto matu diena. Sen mani rudie mati nav bijuši tik priecīgi, zīdaini, gludi, spīdīgā utt. Kauns pat teikt kādu balzāmu lietoju, tāpēc neteikšu, bet izrādās, ka ir labs. Lēts. Nu labi, es atzīstos, es nedaudz iepūtu arī savu dārgo salonu balzāmu.. Ak, es beidzot izlēmu - piektdien vai sestdien nopirkšu tušu. Žēl, ka vairs neražo to Dior tušu, ko visu laiku pirku. Nāksies atrast ko līdzīgu, jo manas skropstas necieš tās lētās tušas. Jeh. Pretīgi pat iedomāties, ka es kko no tiem mēsliem sev krāsoju uz sejas vai kur citur. Izklausās izlutināti, bet man patīk labas lietas. Anna un alise ir ļoti dumjas meitenes. Es vienmēr viļos tai lētajā kosmētikā. Eh. Ķeršos klāt matemātikas baudīšanai. mm.. Logaritmi ir pasakaini interesanti. Skolā iešanu pamatīgi sabojā šādas stundas:

1. Ķīmija (kur ellē MAN to mēslu vajadzēs?? Tas tikai sabojā manu kopējo atzīmi. Šīs sasodītās stundas vietā varēja būt, piemēram, politika)
2. Bioloģija (nu jēzus! Ja ķīmija ir pretīgs murgs, šī ir vienkārši tīra laika šķiešana. Kur man, pie velna, vajadzēs zināt precīzi kā rodas tie sasodītie zīdaiņi vai kā attīstās kukainis?grr)
3. Programmēšana (NĒ! Es netaisos saistīt sevi ar šo bezjēdzību nākotnē. Nekādi. Pc vari izdarīt visu, ko man vajag. Viss. Bezjēdzība!)
4. Fizika un vācu valoda (tikai skolotāju dēļ. Es nesaprotu, kas viņām ir. Fizikas skolotāja ir īpašs, nenormāls gadījums)
5. Klases stunad (to visu var izrunāt kādā st.brīdī vai netā. Es varētu ilgāk izgulēties)

Nu laikam tas viss.
Tagad es eju pēc saviem makaroniem. Mhm.
Liku ēst dzirdēju, ka Diāna dejo striptīzu. Larss to esot izdomājis. hehe

Karameļu tēja ar pienu... nav nekas gardāks.
Vakardienas izrāde ("Klusuma skaņas") bija hmmm... lieliska! Man ļoti patika. Tie tērpi un, kā atverot 3l stikla burku sāka skanēt mūzika.
Pirms izrādes domāju, kā būs, ka tur neviens nerunās? Vārdi visu būtu sabojājuši. Tā pats varēja sēdēt, skatīties un domāt savas lielās domās + baudīt.
Šodien kl. audz. ienāca manas grupas angļu valodas starpbrīdī un teica, lai mēs izturamies iecietīgi, jo viņai pēkšņi esot nomiris tēvs. Ak nē! Viņam bija 60 un tā meitene nemaz negribēja, ka kāds to zina. Teikdama kl. audz., ka 4dien nebūs skolā, jo brauks uz bērēm, viņa gribēja, lai kl. audz. nevienma neko nesaka, bet ko šī. Pff.
Lai būtu.
Hāh sportā aizlēcu, laikam, priekš sevis ļoti tālu :D Žēl, ka tik 2as reizes varēja lēkt, būtu tālāk.
Un jā, šodien sāku lasīt "Alises piedzīvojumi brīnumzemē". Jāatgūst nokavētais bērnībā.
Vēl kas, es nesaprotu kas notiek ar pastu un tēviem? Kam viņi vajadzīgi, ja tikai nokaitina un nepienes laicīgi vajadzīgās lietas??
Es turpinu baudīt savu karameļpiena tēju.

No šodienas [nu labi, tā jau ir no laika gala] esmu palikusi viena sieviešu ledusskapī, esmu tas viens putns uz vada, zem sievietēm. No šodienas es izlēmu, ka man vairs nebūs manas tā saucamās labākās draudzenes. Man apnika klausīties viņas gaudās par to, kā viņas reperis-urla visu laiku par visu pinkšķ. Pie velna! Man to nevajag. Un vēl man apnika, ka man visu laiku viņa kaut kur jāaicina, bet visu vasaru no viņas nebija ne ziņas, ne uzaicinājuma uz kino vai kur citur.
No šodienas esmu vienīgā meitene uz zemes, kurai nav draudzeņu. Mhm.
Skumja dienas, skumja, bet tā būs labāk.
Tagad es atgriežos pie sava neiesāktā domraksta "Cilvēks un valoda" [man nav ideju, ko tur rakstīt] un pie eksponentvienādojumiem un nevienādībām.
Pff.

Krīzes mīnusi:
- es nevaru nopirkt jaunas smaržas [Kenzo], [Dior] tonālo un skropstu tušu [lai gan manu iecienīto vairs neražo].
- man nav savas mašīnas.
- nevaru tērēt naudu niekiem.

+/- man ir nauda somai, bet nekur nav tāda kā gribu.

Nu jā, bez šiem niekiem es tomēr iztieku tīri labi, bet, nu man jārunā kā kaut kādai blondīnei, tie nieki mani darītu laimīgāku... Velns! [Šeit jāpiemin, ka esmu tīri gudra meitene un man ir oranži mati]

Krīzes plusi:
+ globālā sasilšana ir ļoti samazinājusies. Tas ir lieliski, lai gan tikai uz īsu brīdi, bet tā ir šodienas jaukākā ziņa.

Šodienas skolas diena beidzās ļoti ātri [13:20]. Bija tikai 4as stundas, no kurām divās bija kontroldarbiņi. Fizikā bija smieklīgi, ceru, ka visu uzrakstīju pareizi. Man kādreiz ļoti patika fizika, kad bija labs skolotājs un laba grāmata, ko palasīt. Tagad mums ir šizīgā Daģe. Viņa ir nenormāli ērmīga.
Vakar māmiņa [jā, tā es viņu saucu, lai gan man ir 18. jaj] no laukiem atveda milzu burku medus, ābolus [tik labi..mmm..] un un un !!! rudens AVENES. Lai gan man avenes ne visai, bet es ļoti priecājos par visu, kas atgādina vasaru.
Šorīt mans vīrietis aizbrauca uz savu Rīgu. Neraža. Biju jau tā pieradusi pie tā, ka pēc skolas mājās mani sagaidīja viņš, bet šodien nekā.. No otrdienas jau bija pie manis un tik šodien šķīrāmies, bet es ļoti neskumstu, jo savu dižo vadoni satikšu jau rīt [ lai gan pēc drausmīgām astoņām stundām, kur neviena nav vienāda.. tas nozīmē visu ko daudz - mantu, informācijas, skolotājas...]
Ā! Vēl man ir ko teikt par mūsu brīvdienām. Bija tik jauks laiks. Mēs paņēmām drausmīgo mašīnu, kas mājās bija palikusi un devāmies ceļā. Man tā patīk braukt. Atklājām visādus neatklātus ceļus, sanāca dažādas interesantas [un bīstamas] situācijas, lai gan lācēnam bija jautri. Mājas mūs gaidīja pašu taisīts risoto. Tas bija mans pirmais risoto, ko taisu pati. mmm...
Īsumā viss. Jūs pat nevariet iedomāties, cik jauki bija...
[ uU!! ārā kaut kādas ārprāta vējš, lai gan bija silts]

Iešu mācīties, laikam un kārtošu māju.
Man patīk kārtot māju, tad nav jāmācās un ir kaut kas lietderīgs izdarīts. BET man ļoti patīk mācīties.
Labi, es aizveros.
Lai nenāk rudens, pēc kura ziema!

Rīt lācēns būs pie manis! Tik jauki - aizmigsim kopā. Nav jaukākas sajūtas par to.
Rīt braukšu pati viņam pakaļ uz autoostu un tad mēs iesim uz Silvu, pēc tam sekos jauks brauciens pa pretīgu pilsētu [Jelgava]. Bet būs skaisti.
Gribas, lai ātrāk pienāk atbraukšana.
Ah, un viņš man mūsu 10 mēnešu svinībās uzdāvināja auksti kaltētas zemenes [tas tik ir gardums] un kakao. Es dievinu kakao.
Sen nekas nav rakstīt.
Gribas teātri un Kuldīgu, un melnu mētelīti, krāsainu šallīti un mazus zābaciņus. Ak, es izklausos blonda, bet es atklāju, ka tas viss man piestāv.
Ai, bet negribas aukstumu. Es jau kādus gadus trīs neesmu slimojusi, bet nu man ir aizkritis kakls un sāp, un vēl viss kas.
Labi, pietiks, man jārisina eksponentvienādojumi un jāanalizē Čaka dzeja! Kā es mīlu Čaku, Čak!

Tev jānopērk no manis grāmatas - Ceļu satiksmes noteikumi. Ceļu satiksmes likums
un Tematiskie uzdevumi ceļu satiksmes noteikumos
Pirku par 11.82.
Grāmatas ir labā stāvoklī, bez ķēpājumiem, vienīgā ķēpa ir mans vārds.
Pārdodu par 8,50 Jelgavā vai Rīgā, kur ērtāk.
Jautājumi te :)

Nu nevarēju šodien neko neierakstīt!
Kas ir labākais rudenī?
Protams - TEĀTRIS!
Beidzot ir pienākusi diena, kad manā makā guļ biļete uz "Klusuma skaņas". Ilgi gaidītais brīdis ir klāt. Varu savā whis listā nosvītrot šo izrādi, jo nu tas ir darīts!
Protams, man ir biļetes uz citām izrādēm JRT. [Žēl, ka visām nesanāk, kuras gribu, bet gan ar laiku redzēšu][vienīgi - tās visu laiku nāk klāt :D negribas kādu nokavēt]



Un šodien es sapratu, cik ļoti mana angļu valoda sūkā. Tā ir, ka skolotāja saka - I sink utt. [nē, tik traki es nerunāju] Bet nu ar skolas stundām ir par maz :/ Būs jāvelkas atkal uz kaut kādiem kursiem, jo mājās man ir slinkums pašai mācīties. he he.
Nu tā.
Iešu kko pakārtot un mācīšos matemātiku - Eksponentvienādojumi ir sasodīti aizraujoši!

Jēzus!
Šodiena pagāja samērā āti, ja neskaita, ka bija 3 angļu valodas pēc kārtas. Man pat patika sports. Jā, man patika. Nācās daudz skriet, bet stunda pagāja ātri.
Hmm.. nu re! Ikdiena - vienkārši nekas nenotiek. Ārā ir satriecošs laiks, bet es sākšu kaut ko darīt. Ir jāsakārto galds un kaut kas taču jāpamācās.
Redzēs kā man sanāks.
Un man nepatīk, ka pa vidu dienai ir vnk tukša stunda. Ko man tad darīt?
Varētu bez tukšajām stundām un bez gariem st.brīžiem, jo man nevajag un lai tie, kas grib ēst, iet pēc stundām. Kaut gan skolotājām būtu jāļauj bērniem ēst stundās, bet mums līdz LTZ [Lielo, tālo zemju] līmenim vēl tālu..
Eh..
Labi, jāsaņemas.
Mmm.. Es visu laiku domāju par savu lācēnu, nevaru sagaidīt, kad beidzot būsim kopā 5dien :)

Es pieķēros pie rokas un negribēju laist prom, bet bija jāiet...
Kā es neciešu svētdienu vakarus, kad ir jāatvadās.
Lai sākas nedēļas raudāšanas maratons. Savā dzīvē nekad neesmu raudājusi, kā pēc šīs vasaras.
Es nevaru viena.
Piektdienā būtu jāpriecājas, jo beidzot var nelaist vaļā, bet es nevaru, es skumstu pat to, ka tas drīz paies un viss sāksies no gala...
Ceru, ka šis gads paskries vēja spārniem un es varēšu tad pieķerties pie rokas mūžīgi. Cik naiva cerība, bet es to vēlētos.
Šis ir svētdienas vakars? Tad es zinu kāda būs nakts...
Man ir pasaules lielākais dārgums un es to sargāšu.
Banālā maita, attopies!

Tā tā, būs labi.
Man ir laime.
Un nāks skaistais rudens. Mēs ceļosim [tepat pa Latviju], būs daudz filmu, būs kakao piektdienu vakaros un torte, būs skaisti, būs ar vien labāk un labāk. Būs tā, ka tu piektdienās atbrauksi, un nāksi pa aizputināto celiņu uz manu māju, un es tevi silti sagaidīšu, ar kafiju un mēs kopā uztaisīsim olīv-ķiplok-maizīti un mums būs vīns. Un mēs būsim viens otram.

Tā jau ir!

Vāaa! Vienkārši pretīga diena!
Viss sākas ar to, ka manai klasei būs kultūras vēsture kopā ar citu klasi un mēs tagad esam 36 :D
Forši, ka citiem nav kur sēdēt :D
Diena bija pretīga! Es negribu stāstīt visu sīkumos, tikai to, ka bija pretīga.
Es jūtos it kā vasara būtu bijusi tikai vnk nedēļas nogale un turpinās mācības. Esmu tik nogurusi jau tagad! Kas būs tālāk...

Brīvība beigusies! Nolādētā skola. Pie velna! Man nepatīk. Forši, ka audzinātāja ir kā pirmklasnieku mātes.
jaj



Uz skolu braucu ar auto. wiii
Pēc skolas satiku Nad Silvā. Pasēdējām ar viņas draudzenēm.
Braukājām pa pilsētu ar vaļā logiem un skanēja ļoti skaļi par radio 2 ziņas. Braucām gar pili un kliedzām, ka mēs te studējam. [Jā, kā tad]

Nad:
- man patīk ceļot.
Es:
- man arī patīk uz ceļiem.

- Ēst gribi?
- Nē, man ir mašīna.

Manā mašīnā bija daudz kurpju un bija daudz avārijas situāciju. Liekas, ka ilgi es tā nevarēšu - tikt sveikā cauri. [nu, bez negadījumiem]

UU! Es pirmdien recēju tik, tik ... filmu. Nenormāli laba!!!
Tas bijas..mm.. tāds baudījums. Acīm un man patika. Lācēnam likās garlaicīgi, bet ko gan viņš saprot :D



Mjā.. Kāpēc es nepiedzimu viņa? Ko? A?

Man ir daudz Drakoniņu končas. Esmu ieģērbusies sava vīrieša zeķēs, šortos un T-kreklā. Mēs esam pie viņa.
Tik sen nebiju bijusi Rīgā. Nemaz nepietrūka. Vienīgi Stokmans. Tur ir tik ņammīgas bagetes ar ķiplokiem.
Šodien gribas rakstīt īsiem teikumiem.
Piektdien satiku sen nesatikto Naduku. Pasēdējām Silvā ar kafiju un maizītēm + beidzot iepazīstināju viņu ar savu lācēnu. Mums gāja necerēti labi.
Man ļoti iepatikās Kenzo Amour smarža [oranžā]. Un es neapstāšos kamēr nebūšu ieguvusi to aromātu! :D

Man nepatīk Alise Brīnumzemē. Vispār man tas vārds nepatīk. Bet man ļoti patīk Kenzo reklāma. [nezinu, kas man ir ar to Kenzo :D]
[Video]

Šodiena pagāja divatā ar Regīnas Ezeras "Aku". Izlasīju visu. Man patika.
Tagad nevaru izlemt, ko lai lasa tālāk - Jaunsudrabiņa "Aiju" vai Bulgakova "Meistaru un Margaritu". hmm...
Pa vidu jāpabeidz "Straumēni", kas ļoti lēni lasās... Par daudz dabas.
Pagaidām lasīšanas dilemma paliks neatrisināta, jo mani gaida lācēns.
Jāizbauda vēl pēdējās brīvās dienas pirms sākas *****.
Tā tā!

Rudens!
Vienīgais, kas rudenī ir labs - TEĀTRIS!
Daudz teātra.
Ja lacēnam pārāk nenāks miegs, ceru izveidot sarakstu ar izrādēm, kuras  gribu redzēt.

Māmiņa atveda vīnogas. Ļoti labas. Pašiem vēl dārzā nav.
Šodien biju mini izbraukumā uz Salaspils botānisko dārzu un tur apkārt. Tā jauki. Braukt sanāca visādi, bet man patīk.
Ķekavā nekā nav. Neforša vieta.

Augusta vidū biju ar lācēnu uz Pāvilostu. Laiks mūs nelutināja, bet brīvdienas izbaudījām kārtīgi. Pārēdāmies lašu vēderiņus - ņamm ņamm [varētu tagad vienu...], malkojām vīnu un visādu citu alkoholu. Vienā vējainā dienā devāmies uz jūru. Radās ideja pabradāt. Sākumā ūdens bija pavēss. Bija MILZU viļņi un mēs saslapinājāmies. Tad jau vairs nebija ko un likāmies iekšā ar visu miesu. Tika jautri bija. Es gribēju, lai tad apstājas viss un nebeidzas pus rūķa mūžu. Bija tik labi bez interneta. Mūsu mājiņā dzīvoja vēl 4 lietuvieši un viena latviešu kundze. Viņa aizbrauca dienu pirms mums un viņas vietu ieņēma dīvaina ģimene - Santaklauss ar sievu un elfu. Man bija ļoti bail no viņiem. Smieklīgi, bet tā bija.

Esmu pilntiesīga šofere jau vienu dienu!
Vakar bija bailīgi beigt eksāmenu, jo negribēju dzirdēt, ka atkal neesmu nokārtojusi. [Starp citu, es neesmu vienīgā, kas kārtoja to sasodīto eksāmenu vairākas reizes! Ir cilvēki, kas to dara biežāk kā es :D ] Bija ļoti dīvaini dzirdēt: "Eksāmens ir nokārtots". Es pat pārjautāju, vai tiešām.
Bet es nezinu vai man bija prieks, drīzāk atvieglojums. Tā jauki, ka var pateikt senčiem: "Es paņemšu mašīnu, pabraukāšu!" un tad var braukt! Sanāca tāda spontāna ekskursija uz Tērveti, pa ceļam apskatot dažādus objektus. Tik patīkami braukt, ka nav neviens blakus, kas stresotu vai kliegtu. Lācēns ir ļoti mierīgs.
Man patīk braukt, vienkārši bez mērķa kaut kur braukt un pētīt apkārtni.
Tikai ir viena LIELA problēma - man NAV mašīna un nav nekādu iekrājumu, lai to dabūtu. Tik nežēlīgi, jo gribas savu...

Man, lūdzu, vienu šo, tikai citā krāsā, ar Anglijas karogu uz jumta!