Šī bija otrā 6diena pēc kārtas, kad kaut kur izejam.
Svinējām Agneses vārda dienu. Bija jauki. Pat ļoti. Ja vien man nebūtu nenormāli sāpējusi galva, kas bija iemesls mājās braukšanai.
Vakar sagribējās uz operu un ceru īstenot šo gājienu tuvākajā laikā, protams, kopā ar Lācēnu.
Bet šodien ir svētdiena. Svētdiena, kurā nenormāli daudz jāmācās, bet neko negribas mācīties. Velns!
Es labprāt saritinātos blakus Lācēnam un palasītu kopā ar viņu...
P.S. Man ļoti sagribējās pavasari, kad viss plaukst un ir tik svaigs, un viegli. Eh.. Ceru, ka rudenī iestādītās tulpes saziedēs skaisti. Nevaru sagaidīt. Un vēl man ļoti sagribējās varu. Ar visādiem braucieniem un vaļāšanos pa gultu, neko nedarīšana un lasīšana cik, kad un kā grib un ko. EH! VELNS!