Sapnis
Posted on 2013.01.29 at 10:24
Šis sapnis mani nenormāli izsita no sliedēm.
Sapņoju, ka ar vilcienu atbrauc M. no kaut kurienes. Man bija jau kādi 26 gadi. Respektīvi piecus gadus vēlāk nekā tas ir tagad. Sēžam skatāmies uz vecmodīgo vilcienu ar tādiem, kā zirga vagoniem. Skatāmies - es, Sintija, otra Sintija un Dainis. Un M. kko sāk runāt ar mums tā kā ceļu jautā vai kkā tā. Un beigās nonāk, ka viņš mani atpazīst. Ar piebildi "Daudz ko biju aizmirsis". Un kāds viņam piedāvāja ābolu un es teicu, ka viņš ir alerģisks pret kkādu vielu ābolā. Un viņš tā skatījās, ka es pat nezinu. Viņš atcerētos, censtos izprast. Un es sevī jūtu, ka kkas manī tajā visā moka.
Labāk būtu aizgājis no manas dzīves vispār.
Sapnis turpinājās mājā vai dzīvoklī. Īsti nevarēja saprast. Bet M. ar tur bija. Tad aizgāja runa par gadiem. Un cik viņam bija, kad mani satika. 60!!! Es šokā, ka es iemīlēju tāda vecuma vīrieti un joprojām kkas tur ir. Nākošajā momentā skatos spogulī un lūkojos, kāda es esmu un domāju, kāpēc viņš uzradās tieši tad, kad viņam nevajadzētu uzrakstīt, jo manā dzīvē ir cits - mīlēts vīrietis, ar kuru ir drošības un stabilitātes sajūta.
Pēc kāda brīža esam ārā un taisos iekšā kad viņš savai apkalpotajai (vecai sievietei ap 50)saka, lai pasauc mūs. Un iepriekš es dzirdēju, ka viņš man grib atpirkt kkādu biznesu.
Un kalpone saukdama mani izskatās norūpējusies un es viņai jautāju - "Viņš grasās mani nopirkt, ja?" un viņa gaidot kādu laiku atbildi, pamāj ar galvu. Tā lūk sapnis beidzās, bet sajūtas jā - ka M. vienmēr, lai kādā vecumā būtu būs pirmā mīlestība, kura atgriežoties varētu sajaukt visu dzīves ritējumu.
Sapņoju, ka ar vilcienu atbrauc M. no kaut kurienes. Man bija jau kādi 26 gadi. Respektīvi piecus gadus vēlāk nekā tas ir tagad. Sēžam skatāmies uz vecmodīgo vilcienu ar tādiem, kā zirga vagoniem. Skatāmies - es, Sintija, otra Sintija un Dainis. Un M. kko sāk runāt ar mums tā kā ceļu jautā vai kkā tā. Un beigās nonāk, ka viņš mani atpazīst. Ar piebildi "Daudz ko biju aizmirsis". Un kāds viņam piedāvāja ābolu un es teicu, ka viņš ir alerģisks pret kkādu vielu ābolā. Un viņš tā skatījās, ka es pat nezinu. Viņš atcerētos, censtos izprast. Un es sevī jūtu, ka kkas manī tajā visā moka.
Labāk būtu aizgājis no manas dzīves vispār.
Sapnis turpinājās mājā vai dzīvoklī. Īsti nevarēja saprast. Bet M. ar tur bija. Tad aizgāja runa par gadiem. Un cik viņam bija, kad mani satika. 60!!! Es šokā, ka es iemīlēju tāda vecuma vīrieti un joprojām kkas tur ir. Nākošajā momentā skatos spogulī un lūkojos, kāda es esmu un domāju, kāpēc viņš uzradās tieši tad, kad viņam nevajadzētu uzrakstīt, jo manā dzīvē ir cits - mīlēts vīrietis, ar kuru ir drošības un stabilitātes sajūta.
Pēc kāda brīža esam ārā un taisos iekšā kad viņš savai apkalpotajai (vecai sievietei ap 50)saka, lai pasauc mūs. Un iepriekš es dzirdēju, ka viņš man grib atpirkt kkādu biznesu.
Un kalpone saukdama mani izskatās norūpējusies un es viņai jautāju - "Viņš grasās mani nopirkt, ja?" un viņa gaidot kādu laiku atbildi, pamāj ar galvu. Tā lūk sapnis beidzās, bet sajūtas jā - ka M. vienmēr, lai kādā vecumā būtu būs pirmā mīlestība, kura atgriežoties varētu sajaukt visu dzīves ritējumu.