pāris fiškas par svaigi aizritējušo zvērāāāh:
prieks, ka festivāls uztur savu ierasto formātu (kas man tīri iet pie sirds). no importa hedlaineriem kārtīgi dzirdēju tikai abas franču blices un krievu ska grupu Spitfaier. Baigi patika, ka visas trīs ar ~`this is DIY festival, so back off cops!` tekstu nostūma apsargus no skatuves & pārtrauca spēlēt, kā bezbailīgie sekjuriōri sāka dzīties pakaļ ļaunajiem pūlī lecējiem.

Grupas Aussitôt Mort pareizo izrunu franču valodā dzirdēju npadsmit reizes, bet vēl joprojām nemāku atkārtot, lol

Pašmāju Well set biju pa ausu galam vairākas reizes dzirdējis (pēdējo reizi laikam kopā ar Ambroziju Jelgavā). Ar viņiem sākās otrā festivāl diena & izrādās, ka tīri tā neko šie dod. Ambrōzijai bija jaunas dziesmas & tagad ir uzlādētas manas hārdkōra baterijas. aicisiv te minēja, ka šiem tas bija pēdējais koncerts, cerams, ka tā nav.

Ar katru festivālu sanāk ar vien vairāk noslīpēt ūdens vārīšanas tehnoloģiju uz spirķika tabletēm. Kaimiņi vāca sīceni aliņiem a mēs ēdām Olgas darinātos sušī, pieesties & dzirdēt labu mūziku ir īstais festivāla gars, hahah.

BATM koncerts 30 cilvēkiem bija krietni veiksmīgāks, par Inokentiju Mārplu, kas spēlēja tajā pašā laikā. Otrie spēlēja latvijas himnu, bija veci+garlaicīgi un vairākas reizes es pie sevis noteicu `nahr es neeju gulēt` viņu uzstāšanās laikā. Bet Velosipēdi turpina Latvijas streitedž grupu līniju, pasmejot par iereibušajiem tīņiem. Un sanāca baigi jaudīgs vakara noslēgums. labi, ka laicīgi piekāpu uz viņu uzstāšanos.

Meanwhile, at home: Es laikam rīt nedošos uz fiksīšu sanitāro dienu. Risks palikt bez ķēdes, kad lauž pedāļus uz 30+ kilometriem/stundā, nav gluži nedēļas iesākums manā gaumē. Jāsagaida, kad no Čārlija atnāks jaunas detaļas.