Bļin,es esmu tā noņēmusies ar tiem kursa darbiem un citāda veida darbiem,ka neko vairāk negribas. Vienīgi vannu,smaržīgu ķermeņa skrubi un vīrieti. Bet tā vietā mani gaida vēl vesels lērums darbu un tādu greznību kā vannu un sevis lutinašanu nevaru atļauties,jo X eksāmens tuvojas ar lieliem joņiem. Brrr,i'm scared....

Kursa darbs pamazām top un vēl priekšā ir vesela nakts,pa kuru to pabeigt. Kāds iespējams brīnīsies- "Uzrakstīt 5 lapas? Tas taču ir viegli!" Redz,man tā nav un es pat nespēju iedomāties kā rakstīšu bakalauru,ja pat 5 lapas es spēju uzrakstīt tikai ar lielām grūtībām....

Nu,jā,man pašlaik būtu jāraksta kursa darbs,bet tā vietā es klausos šo dziesmu un zīmēju.
Starp citu,dziesma ir ļoti laba. To izpilda slavens japāņu pianists. Ļoti aizkustinoša dziesma,tas laikam tādēļ,ka zinu no kuras filmas tā nākusi...

Vienu dienu mani mēģināja pielauzt skatīties šausmu filmu Turistas.
Mēģinājums cieta neveiksmi un es vienkārši atteicos skatīties tālāk jau pie kadra,kur džekam ar tādu kā cirvi sāka no dusmām cirst visu iespējamo nost,jo viņš palīdzēja vienai meitenei izglābties. Ripoja burtiski viss! Fui!
Bet viens gan ir fakts,filmas tituldziesma ir dievīga!

Opā,izrādas,ka pareizi daru,neņemdama uz mājām LU bibliotēkas grāmatas. Tagad uz bibliotēkas durvīm ir uzlikti parādnieki un arī kādu summu viņi ir parādā bibliotēkai. Priekšā ir izvirzījies laimīgais ar 500 Ls parādu! :D Kur līdz tādai summai var aizlaist parādu,nesaprotu...
Bet nav jau brīnums! Par katru nokavēto dienu,kad bija jānodod grāmatas,ir jāmaksā dienā 10 santīmi par katru grāmatu. "Jauks" bizness,vai ne?

Svētku sajūta pazuda diezgan ātri. Vēl šorīt bijām ārā,fotogrāfējāmies un priecājāmies par skaisto laiku. Bet jau tagad es mācos ^(&*^%^&%&^ (lasīt- filozofijas) eksāmenam,kura materiāls man stāv uz desktopa ar nosaukumu- "filoidiotisms".
Un tas,ka eksāmens būs testa veida,manu dzīvi īpaši neatvieglo!

He,he,vēlreiz pārliecinājos,ka vislabāk izbaudīt ziemu var tikai laukos. Ceļi netiek kaisīti ar to mistisko brūno vielu,kura gan pasargā no slīdēšanas,bet skatu padara nesmuku. Viss balts,balts. :) Nelielā migla visu padarīja vēl jaukāku.
Ilgi gan nebijām,jo man stilbi nosala. :D Un fotaparāts bija izlādējies. Rīt mēģināsim atkal. :D

He,hei! Sveiciens jaunajā,mīlīši! :)
Šodienas ieraksts ļoti daudzpusīgs un raibs. 
1.daļa.
Pēc vakardienas izdzertajiem koteiļu un šampanieša lērumiem,es joprojām būtu saldi gulējusi. Bet mana miega ceļā nostājās tāds šķērslis kā radinieki,kuriem nekādas takta sajūta nav pat šodien. Atkal cenšas viens otru pārkliegt. Bļ,kaut vai ej lejā un aizver viņiem mutes!!!
2.daļa
Par vakardienu. Šī gada sagaidīšana man viennozīmīgi asociēsies ar ananāsiem. :) Ananāsu salāti,ananāsu kokteiļi utt. Starp citu,arī šo rītu turpinu ar ananāsu Actimel. :D
3.daļa
Vakar nejauši uzdūros šim attēlam.

Galvenais,kas piesaista šajā bildē ir vīrieša roka uz sievietes muguras un....mitrais spīdums starp dupša vaigiem.
P.S. Zinu,jau zinu,ka bilde būtu jāliek zem lj cut,bet man neizdevās viņu tur iegrūst un piepūlēties es netaisos...vismaz šodien.
4.daļa.
Video,kurš liek par daudz ko aizdomāties,vai ne? (paņemts no viena cibiņa)

Nu,ko,jāiet arī pirmo Jaunā gada dienu atzīmēt. Cheers! :)

upd: Kā man patīk 1.janvāra rīti! Īpaši šis ar šokolādes saldējumu un svaigu zemeņu mērci. :)

Novēlu Jums laimes pilnu 2010.gadu! Galvenais,lai tā tīģera sagaidīšana Jums ir jautra un neaizmirstama.
Jo man tā tāda nebūs. (he,he,maza ironijas un sarkasma piegarša)

Biju domājusi,ka šī gada pārskatu veikšu rīt,bet man tāda sajūta,ka sākšu dzert rīt jau no paša rīta.
Tātad...šis gads ar neko neizcēlās. Ar to viss arī ir pateikts.
Nākamais gads...hmmm,starp citu,ļoti svarīgs gads manā dzīvē!!! Pats svarīgākais! 2010.g. izšķirsies mans dzīves ceļš. Scary,right?
Kā arī apņemšanās man nekad nav bijušas. Bet tās,kuras ir šogad,pagaidām neatklāšu. To visu uzzināsiet jūnijā,ja vien te vēl būšu.
(P.S. Visas dienasgrāmatas,kuras man ir bijušas,ir izturējušas tikai 1 gadu. Un manai cibai šīs kritiskais vecums pienāks janvārī. Tā,ka redzēs kā būs...)
Hmmm,kas vēl.... Āaaaa,kāds cilvēks man teica,ka man jāiemācas pasmieties par sevi. Hvz,vai nu man patiešām nav humora izjūtas,vai arī tam cilvēkam viņa ir diezgan dīvaina. Bet varbūt tiešām ir jāiemācas visu uztvert vieglāk? Domāju,ka jā.