Protams, ka vārdadiena nepagāja tik spīdoši kā gribēts. Un piedodiet man, bet tas, ka Musiqq netika finālā, bija mazliet šokējoši. Kāda velna pēc tur tika Moldova, Ukraina, Bosnija un Hercegovina? Tas balagāns bija drausmīgs un es atklāti varu pateikt, ka šis bija vājākais no pusfināliem. Es zinu, ka citi apgalvo pretējo, bet es uzskatu tā. Vienīgie, kas visa tā balagāna vidū izcēlās, bija Zviedrija, Īrija, Rumānija.
Igauniju? Meh. Lietuva? Vēl lielāks meh. Krievija? Pasarg, dies. Izrādās, ka viņiem nemaz neprognozēja vietu finālā, bet laikam "s dņom pobedi" dara brīnumlietas.
Vienīgais, kas mani šajā gadā priecē ir tas, ka beidzot ziemeļeiropas un rietumeiropas valstis ir guvušas pārsvaru pār Balkāniem. Tas vienīgais priecē. Kam novēlu uzvaru? Nezinu, bet laikam jau vinnēs vai nu Zviedrija, vai nu Īrijas mērkaķi, kas izskatījās tā, it kā būtu tikko izbēguši no zoodārza. Godīgi sakot, šogad ar tām prognozēm švakāk, jo daudz spēcīgu numuru.

Kā arī šodien ir manas apņemšanās sestā diena. Es zinu, ka eksperiments vēl nav beidzies, taču es domāju, ka es droši varu teikt, ka tas ir izdevies un nav jēga vairāk atskaitīties, tas kļūst nedaudz apnicīgi. Tātad skrubim aizvien liels nē. Tas arī viss.