Šodien jūtos varen ražīga. Vēl nebija 12.00, kad bija tapis viens teksts. Es pat teiktu, ka ļoti izdevies un garš teksts. Es esmu tā fiksā rakstītāja, kuras domas apsteidz pašus pirkstus. Idejas rosās, knosās pa galvu un pirksti tādos brīžos mēdz apjukt. Es esmu tā rakstītāja, kas vispirms uzraksta teksta "skeletu"- pamatideju, ko tādu, ko es varētu jau nākamajā mirklī aizmirst un tā kā es mēdzu dažreiz izvēlēties pat ļoti neveiksmīgus izteicienus, tad svarīgs ir tas mirklis, kad es atceros- kā tad īsti pareizi bija. Un tad tam "skeletam" pa virsu nāk "miesa". Izskaistināšana 'n shit. Taču tas neattiecas uz cibas ierakstiem, protams, bet gan uz literārajiem tekstiem.
Tas teksts, protams, netiks te likts, taču man gribētos uzrakstīt arī ko tādu, ko varētu ielikt šeit. Kopš pagājušā stāsta ir pagājis jau kāds laiks.
Un tad vēl man nonstopā skan Colbie Caillat- the little things. Parasti neko tādu neklausos, jo nenormāli atgādina Taylor Swift, bet šī ir pat ļoti baudāma.
Vienu vārdu sakot, šodien es esmu kaut kāda dīvaina. Es gribu rakstīt un tikai rakstīt. No rīta līdz vakaram. 24/7.