Jautājums: Ko iesākt ar bitēm, ka sadomājušas spietot tualetē?
Atbilde: Zvanīties viediem biteniekiem, kas dod pretrunīgus padomus. Sākumā censties nesekmīgi savākt, nomierinoši šļakstinot ar ūdeni un ar nepiemērotu birstīti kasot iekšā spietuvi aizvietojošā miskastē. Kad tas neizdodas (rez: ceturtdaļspiets kastītē; atlikums daudzveidīgos čemuros aiz kanalizācijas trubām un gaisā; 5 dzēlumi), piebērt spaini ar prauliem, aizdedzināt un ielikt apsēstajā telpā. Cerēt, ka neiedarbosies signalizācija un neatbrauks ugunsdzēsēji (neiedarbojas un neatbrauc!)kāsēt un birdināt asaras dūmos un gaidīt rezultātu. Pēc vairāku stundu procedūras konstatēt, ka zummošais žūksnis tomēr praties izlīst ārā pa lodziņu un iekārtoties pažobeles stūrī. Kompromisa variants. Atviegloti nopūsties.
Arī nākamajā dienā netrūkst darba pienākumu - savākt pusapdullušās un no kopīgā bataljona atdalījušās vienības, saslaucīt līķus un spriest, ko iesākt ar īpatnēji apmērus mainošajām ķermeņa vietām un zvārojoši miegainajām sajūtām, kas nāk tām bonusā. Atklāt, ka labs miegs un (varbūt arī) medus uzzieķēšana palīdz pietiekami efektīvi, lai būtu konstatējama uzlabošanās.

Secinājums: mājas svētība ir jauki, ja tikai tā nelien iekšā pa vēdlodziņu.