pie baltas lapas apsēžos...

Šonakt sapņoju vienu no briesmīgākajiem sapņiem ever. Sapņoju, ka tiek nogalināti cilvēki un es tajā piedalos. Liekas, ka neslepkavoju, bet esmu iekšā visā šai haosā un procesā. Visa darbība notiek kādos Romas impērijas laikos. Galvas tiek atdalītas no ķermeņa un es ar ex, tās saliekam maisos. Kad darbs padarīts, guļam vecāku gultā jau mūsdienu laika posmā. No rīta mostamies un secinam, ka nogulēta skola un nolemjam doties uz manu dzīvokli gulēt tālāk. Rūpīgi saklāju gultu. Galvas pa ceļam izmetot atkritumu konteinerā. Vēl pie sevis nodomāju, cik vienkārši ir tik no cilvēka vaļā.. Nobrīnos arī par savu augstasinību, jo man gaužām netīk vaļējas brūces, kur nu vēl kādas ķermeņa daļas atdalīšana. Brr, nez ko zemapziņa man ar šo grib pateikt?

Būdama diezgan nepierunājam izmēģināt jaunus ēdienus, precīzāk latviešiem ne īsti raksturīgus produktus, vakar ciemos esot, sakautrējos atteikties no grilā pagatvotām garnelēm. Un nenožēloju šo izvēli :)
Nepieciešams:
0,5 kg Saldētas garneles (šīs bija neattīrītas;
Pāris tomātu;
Viena ķiploka galviņa;
Rupjais sāls (nepaspēju lāga nopētīt, bet šī nebija parastā vārāmā, bet tāda, ko vēl samaļ dzirnaviņās);
Malti melnie pipari (vislabāk, ja ir nemalti un malšana tiek veikta uz vietas);
Saišķītis svaigo pētersīļu;
Olīveļļa;
Folijs.
Pagatavošana:
Sagriež tomātus sīkos gabaliņos, ķiploku vidēji plānās šķēlītēs. No folijas (divām kārtām) veido četrstūrainus laukumiņus (man izskatījās, tādā aptuvenā A5 formāta lielumā), kādus sešus (tik sanāca brālīgi sadalot garneles), bet šeit domājams, katrs var izpausties pēc savas vēdera ietilpības :) Liek virsū garneles, pāri tomātus, ķiplokus, pārkaisa ar maltajiem pipariem un sāli, uzlej olīveļļu mitrumam un bagātīgi pārkaisa ar pētersīļiem. Foliju aizloka ciet no visām malām uz augšu veidojot tādu kā turziņas formu. Liek uz mēreni uzkarsēta grila, grila vāku uzliek virsū. Gatavo pēc sajūtām, pazīme, ka top jau gatvas ir, ka garneles sāk gardi smaržot un paverot turziņu vaļā, iekšā notiek tāds kā vārīšanās process. Šai gadījumā pagāja kādas minūtes 20. Ēd tikai garneles.
Jau iepriekš atvainojos par haotisko izklāstījumu, šis viss man pašai ir jaunums.

Mans pirmais šī gada taurenis bija raibs, otrais dzeltens. Svēteļi atgriezušies savās ligzdās. Saulaina, silta un piepildīta diena.

Vakar lasīju interviju ar Sandru Zvīguli žūrnālā Una. Mani uzrunāja atziņa:"Esmu drīzāk kā meitene ar pērļu auskaru, kura bija ļoti vienkārša, bet mācēja saskatīt krāsas. Man liekas, ka es tās redzu, bet pati nevaru būt tās krāsas."
Ļoti trāpīgi teikts un attiecināms arī uz mani.

Acālijas nemīl pārlieku sausu un siltu gaisu. Tām vajag gana daudz gaismas. Vasarā vislabāk iznest laukā, kad pienāk aukstāks laiks iestādīt lielākā podā un kārtīgi samēslot.

Uhh, kas šodien par kolosālu pavasarīgu dienu bija. Saulīts spīdēja, silts ar un netīri baltais sniegs kūst. Tā kā sāk veidoties pamatīgas peļķes, sakārojās punktotus gumijzābīšus. Nez kur, lai tādus ņem? Redzēti puķainie, strīpotie, krāsainie, vienkrāsainie utt., bet pumpainie ne.
Pamatīgi izstaigājos gar jūru, kur dažbrīd iegrimu sniegā vismaz līdz celim, rekords bija- līdz dibengalam. Jūra manāmi atkususi. Ne miņas no aizsaluma vismaz līdz trešajam sēklim, leduskrāvumiem. Viss izkusis. Tik pie krasta švaks ledutiņš.
Jā, pavasaris ir pietuvojies. Ir labi.

Plānās pankūkas: četras olas, ēdamkarote cukura, pusotra glāze miltu, glāze piena. Sakuļ olas ar cukuru, tad iemaisa miltus un pēdīgo pievieno pienu (šādā secibā, lai neveidojas kunkuļi). recepte vēl pilnveidojama saprotot ko likt klāt treknumiņam, lai pankūka nav pārāk kraukšķīga.
Ņamm :)

Aiz loga cīruļputenis virpuļus griež. Man gribas uz Mangaļsalas molu. Lai sagriež un izpūš.

Šodien es jūtos apmaldījusies starp gribu/varu/daru. Kaut kas baigi iebuksē.

Šodien manī valda mīlestības pārpilnība. Gribas tajā dalīties. Spēki atgriežas un lietas, kas satrauca pirms neilga laika vairs nešķiet tik biedējošas. Ir labi. Piepildījusies sen zināmā patiesība- kas nenogalina, dara stiprāku.
Jauku jums dienu, čabulīši :)

Piespiedu brīvprātīgajam gultas režīmam ir arī savi plusi. Noskatījos Heidijas Klumas(Heidi Clum) panākumu gājumu pa pakāpieniem iekš E!. Šī modele mani vienmēr ir piesaistījusi kā personība. Varbūt šeit spēlē tas, ka viņas saknes ir Vācijā, un tā amerikāniskuma ir mazāk.
Ok, lai cik nu es tagad neloģiski izteiktos, tas, ko es gribēju pateikt ir - visu cieņu šai sievietei par nepadošanos un lielo uzņēmību. Protams, arī aiz viņas ir vesela komanda, tur man ilūziju nav. Taču ģimeniskums un pašattīstība ir tas, kas man tik ļoti simpatizē.

Atkal "glābējsilītē" ievietots bērniņš. Desmit dienu jauna, veselīga meitenīte. Es laikam nekad īsti nesapratīšu, kā var savas miesas un asins augli atdot prom. Tā taču ir lielākā Dieva dāvana kādu mēs saņemam. Protams, tas ir daudz labāk kā izmest bērnu atkritumos vai kā savādāk atstāt. Drošāk. Ne jau moralizet es šeit gribēju, vien pateikt, ka ir makten skumji ap sirdi, ko tādu izlasot.
Lai mazajai knīpai tālākais ceļš gaišs un izdevies!

Mannā putra sanāca burvīga. Divas glāzes piena, trīs deserta karotes mannā, piciņa sviesta un cukurs pēc garšas. Ņamma. Beidzot bija īstais biezums.
Šovakar pirmoreiz tapa manis gatavotas vakariņa jaunajās mājās. Vistu kājiņas krējuma-ķiploku mērcītē; Rīsi; sarīvētu kāpostu, burkānu, ābolu salāti (divi burkāni, ceturtdaļa maza kāposta, trīs mazi āboli), sāls un krējums pēc garšas. Šķiet, es neesmu zaudējusi meistarību. Vien jāiegādā panna ar biezāku dupsi.

Man nolūzt daļa zoba, un es pa virsu vēl uzkožu īrs konču :)). Pēcāk tik attopos, ka laikam nebija prātīgi tā darīt.. Tāds mazs moments, bet tik daudz pasaka par mani.

Izvilku sevi laukā, jo prasījās aizdoties līdz veikalam. It kā ģērbos kā parasti, bet atsalu nejēgā. Tik atnākot mājās sapratu, ka rudens kurpēs, bez zeķubiksēm zem džīnām un paplānu pavasara/rudens jaciņu, lai gan ar biezo džemperi zem tās ir krietni par maz, lai pārvietotos ar sabiedrisko transportu, jo sevišķi, ja tas vēl jāgaida. Ekk, kā pierod pie auto esamības :D

Šodien bija doma celties agri, sadarīt šo un to, bet beigu beigās tipiskās pūces daba manī uzvarēja. Nesteidzīga kafijas baudīšana gultā ir viens no maniem iecienītākajiem rituāliem. Ņamma :)

Šobrīd es jūtos piepildīta un laimīga! Arī jums novēlu šīs gaišās sajūtas! Lai jauks tas Tīģerainais!

Nevarēju saprast, ko man viss tik nenormāli sakāpināti un traģiski šķiet. Saņēmos un izgāju laukā, pavēros debesīs un tur man pretim raudzījās nu tāds mēness ritulis, ka bail :)) Draugs pilnmēness klāt vai tuvu tam. Es grauž riekstiņus un smīn, gan jau gan, šito dabas parādību arī pieveikšu.

Apbrīnojami kā filmas "Love actually", "Sweet home Alabama" un "The holiday" spēj atgriezt manī dzīvesprieku. Jau var elpot, pat dziļi elpot. Labnaksniņ čabulīši!

Sadedzu daudz sveces, uztaisīju tēju, graužu mīļās vafeles un velk filmu. Tāds mazs mieriņš iemājoja. Ir vieglāk!
Gaišu 1. adventi!