pie baltas lapas apsēžos...

Atkal "glābējsilītē" ievietots bērniņš. Desmit dienu jauna, veselīga meitenīte. Es laikam nekad īsti nesapratīšu, kā var savas miesas un asins augli atdot prom. Tā taču ir lielākā Dieva dāvana kādu mēs saņemam. Protams, tas ir daudz labāk kā izmest bērnu atkritumos vai kā savādāk atstāt. Drošāk. Ne jau moralizet es šeit gribēju, vien pateikt, ka ir makten skumji ap sirdi, ko tādu izlasot.
Lai mazajai knīpai tālākais ceļš gaišs un izdevies!