| Vējš aiziet raudādams |
[Sep. 10th, 2005|02:20 pm] |
Un vējš tev aizšķērso ceļu,
šis ziemeļ-ziemeļvējš,
bet tu ej tam vējam pretī,
sudrabu zvanīdama.
Sudraba zvārguļi noviz,
drēbes nometis, augums skan.
Dvaša kāpj debesīs iekšā,
vējš aiziet raudādams.
Tam vējam ir lūša nagi,
tam vējam ir vilka balss,
un tomēr arī tam vējam
pa reizītei salst. |
|
|
