Starp debesīm un zemi

Vakar atgriezos mājās no tipogrāfijas, braucot kopā ar vienu priesteri. Ceļš 3 stundu garumā pagāja kā 15 minūtes. Bet tas, kas palicis atmiņā visvairāk - viņa stāsts par diviem pensionāriem, kundzīti un cienījama vecuma advokātu, kurus viņš, vēl būdams jauns priesteris, salaulājis. Onkulītis kāzu dienā bija savārdzis, gulējis uz gultas, bet abiem jaunlaulātajiem acīs prieka asaras... Arī kaimiņi, kas uzaicināti par laulību lieciniekiem, no aizkustinājuma norauš pa asariņai. Kāzu ceremonijas laikā vecais vīrs, kurš iepriekš bija pretojies iešanai uz baznīcu un grēku sūdzēšanai, lūdzis jaunajam priesterim pieņemt grēksūdzi. Pēdējo reizi bijis pie grēksūdzes pirms 45 gadiem.

Nākamā rītā vakar salaulātā sieva klauvē pie plebānijas durvīm. Melnās drēbēs. Saka - mans vīrs naktī nomira. Teica, lai aizeju un pasaku paldies priesterim.

Aizkustinošs stāsts... "Reizēm man šķiet, ka šī viena cilvēka dēļ bija vērts kļūt par priesteri...", viņš teica.