Gaļa.
Posted on 2013.02.02 at 00:55
Cilvēks miris, bez dvēseles ir vienkārši gaļas gabals. Nekas vairāk pāri nepaliek - auksts gaļas gabals, ko aprakt zem zemes vai sadedzināt.
Es dodu priekšroku sadedzināšanai, nevis aprakšanai, lai gan, ja padomā no otras puse [praktiskās], ja aprok, tas nozīmē, ka zem zemes dzīvojošajiem tārpiņiem, kukaiņiem u.c. citiem man nezināmiem, bet gaļēdājiem, ir pārtika ilgākam laikam -> tie izdzīvo un putniņiem u.c. radībām ir barība <- nebeidzamais dzīves cikls.
Pasakiet man, kur paliek dvēsele, kad sirds pārstāj pumpēt asinis, elpošana apstājas un organismam nav skabeklis un smadzeņu darbība apstājas? Kur tā paliek? Vai pastāv reinkarnācija? Vai dvēseles maldās pa pasauli? Vai dvēsele saglabā mūsu atmiņas, mūsu personību, vai arī mēs vnk beidzam eksitēt? Varbūt dvēsele vispār nav, lai gan man grūti iztēloties to, jo tad mēs esam vnk gaļas gabals, bet no kurienes un kā rodas domas, idejas, kā mēs spējam visu sakkordinēt un izdarīt, ja ne tā nemirstīgā daļa, kas palīdz veselam organismam, spējīgam pareizi funkcionēt darboties, attīstīties?
Laikam jau uz šiem jautājumiem mēs atbildes uzzināsim pēc nāves [un tas ir arī viens liels varbūt].
Es dodu priekšroku sadedzināšanai, nevis aprakšanai, lai gan, ja padomā no otras puse [praktiskās], ja aprok, tas nozīmē, ka zem zemes dzīvojošajiem tārpiņiem, kukaiņiem u.c. citiem man nezināmiem, bet gaļēdājiem, ir pārtika ilgākam laikam -> tie izdzīvo un putniņiem u.c. radībām ir barība <- nebeidzamais dzīves cikls.
Pasakiet man, kur paliek dvēsele, kad sirds pārstāj pumpēt asinis, elpošana apstājas un organismam nav skabeklis un smadzeņu darbība apstājas? Kur tā paliek? Vai pastāv reinkarnācija? Vai dvēseles maldās pa pasauli? Vai dvēsele saglabā mūsu atmiņas, mūsu personību, vai arī mēs vnk beidzam eksitēt? Varbūt dvēsele vispār nav, lai gan man grūti iztēloties to, jo tad mēs esam vnk gaļas gabals, bet no kurienes un kā rodas domas, idejas, kā mēs spējam visu sakkordinēt un izdarīt, ja ne tā nemirstīgā daļa, kas palīdz veselam organismam, spējīgam pareizi funkcionēt darboties, attīstīties?
Laikam jau uz šiem jautājumiem mēs atbildes uzzināsim pēc nāves [un tas ir arī viens liels varbūt].
kas.
Posted on 2013.02.02 at 15:57Current Music: jauns mēness
Kas ir mīlestība? Vai vārdi es tevi mīlu nozīmē, ka ir mīlestība? Vai cilvēki vispār pārāk daudz nemētājas ar šiem vārdiem, es, piemēram, nevaru pateikt es tevi mīlu cilvēkiem, kuri man nav svarīgi. Pat tiem, kuri ir - mēdz būt grūti to izdarīt, lai gan to vajag patiekt, citādāk otrs nezinās, ko tu viņam nozīmē.
Kas ir ģimene? vai viens cilvēks arī skaitās ģimene, vai obligāti ir jābūt diviem un vairāk? kā vispār cilvēki definē ģimeni, kā viņi izvēlas, kas viņiem ir ģimene, kas nav - vai arī tikai asinsradinieki ir ģimene vai tie,kas tevi ir izaudzinājusi? Vispaŗ vai mūsdienās ģimene ir svarīga, via arī katrs domā un cīnās tikai par sevi. Vai mēs esam izteikta egoistu pasaule. Kā kas nepatīk - mēs varam vnk pagriezties un aiziet neatskatījusies.
Draudzībā - vai vispār ir patiess termins - draudzība uz mūžu, vai tāda ir iespējama? Gribas jau ticēt, ka ir, bet periodiski māc šaubas. Kādēl ir cilvēki, kurus uzskati par draugiem, bet vēlāk viņus vairs šajā kategorijā neskaiti. Vai ir iespējams labākais draugs? Vai labākais draugs vispār eksistē, vai ir iespējams uzticēties vienam cilvēkam tik ļoti. Vai tomēr nav, jo iekšēji ir bailes no vilšanas, vai ka tavu uzticēšanos var nodot?
Kā var 'atkost' cilvēku pirms nav par vēlu. pirms neesi apdedzinājies tā, ka vairs nespēj uzticēties citiem?
Vai uzaugšana bez kāda no vecākiem var atstā iespaidu uz visu dzīvi, ,kad ir grūti dibināt kontaktu, atvērties, iepazīties? Vai arī tas ir absolūti nesaistīti, vnk cilvēks ir tik kautrīgs, kluss, bailīgs, nespējīgs vienkārši peldēt pa straumi. nespēj atslēgt savu domāšanas aparātu.
Kas ir ģimene? vai viens cilvēks arī skaitās ģimene, vai obligāti ir jābūt diviem un vairāk? kā vispār cilvēki definē ģimeni, kā viņi izvēlas, kas viņiem ir ģimene, kas nav - vai arī tikai asinsradinieki ir ģimene vai tie,kas tevi ir izaudzinājusi? Vispaŗ vai mūsdienās ģimene ir svarīga, via arī katrs domā un cīnās tikai par sevi. Vai mēs esam izteikta egoistu pasaule. Kā kas nepatīk - mēs varam vnk pagriezties un aiziet neatskatījusies.
Draudzībā - vai vispār ir patiess termins - draudzība uz mūžu, vai tāda ir iespējama? Gribas jau ticēt, ka ir, bet periodiski māc šaubas. Kādēl ir cilvēki, kurus uzskati par draugiem, bet vēlāk viņus vairs šajā kategorijā neskaiti. Vai ir iespējams labākais draugs? Vai labākais draugs vispār eksistē, vai ir iespējams uzticēties vienam cilvēkam tik ļoti. Vai tomēr nav, jo iekšēji ir bailes no vilšanas, vai ka tavu uzticēšanos var nodot?
Kā var 'atkost' cilvēku pirms nav par vēlu. pirms neesi apdedzinājies tā, ka vairs nespēj uzticēties citiem?
Vai uzaugšana bez kāda no vecākiem var atstā iespaidu uz visu dzīvi, ,kad ir grūti dibināt kontaktu, atvērties, iepazīties? Vai arī tas ir absolūti nesaistīti, vnk cilvēks ir tik kautrīgs, kluss, bailīgs, nespējīgs vienkārši peldēt pa straumi. nespēj atslēgt savu domāšanas aparātu.