reāli patīk Protomartyr, nu,
šitā dziesma, vokālos tas, kas man nekad nepieleca The Fall, gičas tas foršais post-whatever mišmašs, vārdi savukārt tieši tik edžīgi, ka kruti, nu tur tipa orgasmiskas komiksu pasaules atlūzas (a cosmic grief/beyond all comprehension; a foreign disease/washed upon the beach utt.) plus sockritika, kas tomēr ietur distanci, nenolaižoties līdz kritizējamā objekta līmenim (fill out the form/download the app/submit your face into the scanner). tas ir atšķirībā no IDLES, kuru mūzika man ļoti patīk, bet, ja kāds pilnā nopietnībā dzied "love yourself", uzreiz sākās kuņģa skābes atviļņi. vārdu sakot, identificējos.