| 7:52p |
Merso, galvenais varonis, pasauli uztver haotiski, jo tai ir zudusi robeža starp labo un ļauno. Apkārtējā ainava izskatās pārdabiska un nomācoša. Pasaule ir bezjēdzīga. Merso no mātes ir bijis diezgan atsvešināts, bet viņas bērēs viņš saprot, ka vajadzēja viņai veltīt vairāk uzmanības un laika. Bērēs viņš jūtas slikti, jo ir liels karstums, cepina saule. Kad Merso atgriežas mājas, viņš bez iemesla nogalina arābu. Par to nonāk cietumā, kur viņš pārdomā dzīvi, sāk novērtēt to, ko ir zaudējis - ārpasauli, cilvēkus. Saprot, ka pēc arāba nogalināšanas cilvēki viņu nicinās, bet viņš to pat vēlas, jo saprot, ka par nodarīto ir jāsaņem sods. |
| 8:35p |
ā, starp citu, piemēram, norādīt uz iedomām un tās saistīt ar mazāku vecumu (pat es nebiju tik nedrošs/-a tavā vecumā) arī ir eidžisms. tas ir, vienas vnk nomainās ar citām, monopola nav. |