"Viens gadījums man šķiet ļoti ilustratīvs – mājiņā, ko uzbūvējuši baltie, dīvaina smaka, un visas sienas ar kaut ko nošķiestas.
Apmēram metra augstumā siena balta, bet pārējais kaut kāds tāds... Māsiņa prasa, kas par lietu. Bet tur pie griestiem ventilatori, kas griežas, lai vēsinātu. Viņi nomedījuši ķenguru, piekarinājuši pie tā ventilatora un ideja tāda – lai mušas neapķēzī. Tas ķengurs griežas, visas sienas asinīs, un viņiem ir sunīši. Katram aborigēnam ir sunītis vai divi, kas viņus silda naktīs. Un tik, cik tālu viņi tiek, tik viņi nolaizījuši to sienu un pārējais ir sarecējušas asinis," šausminošo ainu raksturo Elīna.
http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/makslinieka-darbistaba/dzejniece-elina-bakule-veira-rakstot-dzeju-prats-japalaiz-brivib.a69042/