ļoti daudz par visu ko ļoti patīk mr. twin sister pagājušgada albis, it sevišķi
šis gapsis. tā čika smuki vij vārdus, un
cits viņu klips man atgādina Selindžera "Onkuli Vigiliju Konektikutā", vaimandieniņ, tas bija ļaunākais, ko ar lasītāju izdarīt, parādīt asarainu un apbružātu skaistumu vienā izdomātas amerikāņu sievietes gurnu kustībā, vienā teikumā, vienā...
savukārt ms. twin sister, kurai tagad ir multiplā skleroze, vienkārši saka šādi:
is there even a real me, or am i just a series of nights
apsēstība ar identitāti ir inčīgs niķis un stiķis, jo vajag kaut ko, kas dzītu uz priekšu sižetu, vajag taču kaut kā attaisnoties par ētera aizņemšanu.
tikai tas viss jau sen uzrakstīts un izdomāts, kā to piem. izdarīja Merilina Robinsona.
viņas Housekeeping ir teju pastorāle, tīrs daydreaming slavinājums, un tas, man šķiet, ir vissvarīgākais stāvoklis cilvēka dzīvē.
It is, as she said, difficult to describe someone, since memories are by their nature fragmented, isolated and arbitrary as glimpses one has at night through lighted windows.
kad runa nav par seksu un nāvi (ak dievs, bet vai tad tās nav vienas banknotes divas apbružātas puses. kāpēc neviens neko nesalīdzina ar mēbiusa lentu?), runa ir par to "kas es esmu". un tad atsevišķi dokumentālais, no kura dažreiz nemaz nevar neko atšķetināt.
jebkurā gadījumā, aiz cut ir bilde, kurā pa labi ir M. Robinsona. izskatās, ka viņa nesaprot, kā viņa šeit nonākusi, un īstenībā viņa par to arī daudz nepārdzīvo.
( bilde )