the plague dogs ir visdepresīvākais muļķiks uz zemeslodes. kādu laiciņu šķiet, ka runa ir par dzīvnieku tiesībām. pēcāk - par mūžīgu neveiksmi un bezjēdzību. a varbūt tomēr par padošanos neizbēgamajam liktenim?
katrā ziņā tajā brīdī, kad tiek paziņots: "sunim veica smadzeņu operāciju, lai sajauktu subjektīvo un objektīvo viņa uztverē", kļūst maksimāli viegli vilties cilvēku dzimumā. paliek arī ļoti skumji.
cita starpā man foršāk šķiet ko lūzerisku padarīt par skaistu. proti, ja sižets attīstās nevis kā ^_/ vai /, bet gan kā \ vai ---_. tas ir grūtāk paveicams un vairāk atbilst mūsd. dz. realitātei. tāpēc arī visi depresīvie dzejnieciņi.