ar edgaru, kuru visi sauc par pelmeni, mēs parasti dzeram vientuļajos periodos. labos periodus mūsu dzeršanas vērš savādus. ar viņu vienmēr ir jautri, jo viņš pavelkas arī uz manām dīvainākajām pusēm. viņa vienīgais untums ir 90to klubņiku klausīšanās, piemēram, šī gabala:
https://www.youtube.com/watch?v=w-Xz8aLuD7Y. un viņam tas patīk ne tikai puspliko čiksu dēļ.
tagad viņam ir draudzene, un viņi kaut kur tālumā svin pusgada jubileju, kas ir forši, tomēr citkārt mēs nebūtu apstājušies pie pirmā divča. domāju staigāties pa promenādi. nevaru izšķirties, vai esmu pietiekami sasmēlies pelmeņa klātbūtni, lai varētu dzert vienītī. šķiet, ka līdzīgas dilemmas mani varētu vajāt vēl labu daļu mūža.