laikam būšu pamodies no nežēlīgākā mēneša. rīt pēdējie kontriķi, kuri pohujā jāuzraxta, ja piecelšos. jābraukā uz jūru, jābixta baķis, viss, kas jādara.
cita starpā uzgāju
intervjū ar murakami, kas vispār manu literāro svētdienu padarīja par gaišāko kāda gada laikā, jo kopā ar gibsona neuromanceru (pēdējā apdzīvo to pelēko zonu, kurā pārklājas foršas grāmatas ar saifaju) intervija uztaisīja to foršo sajūtu, kuru vienmēr gaidu no raxtītā vārda, ti kad, emm, tripa valodā runājot, kāds apglāsta tavas krokas, pārbraukājot tām daļiņām, kuras tik ļoti vajag ieļļot un samīļot.