Nepagāja ne 10 gadi un es atkal saņēmos izceļot ārpus Latvijas......urrrā, 26.oktobrī dodos uz Milānu........:)))))))))

Esmu iestrēgusi. Visu vajag sakārtot, gan iekšā, gan apkārt.

Es esmu dusmīga...varētu teikt, ka zvērā.....viņa nekaunoties kopē manus darbus un nosauc tos par saviem......pat pēc fotogrāfēšanas datuma redzams, ka viņa tos taisījusi ar 2 mēnešu nobīdi. Acīs skatoties melo, ka neņem manus zīmējumus.....un te,nejauši, es uzgāju viņas galeriju.

Vakar bija viena kolosāla diena. Aizbraucām uz laukiem. Jā, mums beidzot ir lauki. :) Mammai ir viens foršs vīrietis. Jā, ar to vīrieti mēs arī iepazināmies. :D Apskatījām mūsu vecās mājas ( jaunās ir pāris km tālāk), kuras tika iegādātas padsmit gadus atpakaļ un kurās pāris gadus mamma nedzīvoja, jo atgriezās Rīgā. Tas ir neiedomājami, ko vandāļi var izdarīt ar vienu lauku māju pāris gadu laikā.....pat krāsni izdemolējuši, par logiem, durvīm, sienām, grīdām, jumtu nerunāsim..... Bet priecē tas, ka māju paredzēt turpmākajā laikā tomēr atjaunot.....Ek, tad mums būs 2 gab. lauku kur aizbraukt vasarā.
Kas dīvaini....cik ļoti man nepatīk braukt pie vīrmātes, tik ļoti man patīk pie mātes laukos..... Pareizi viņas vīrietis teica, ne jau tikai apkārtne pie vainas.....arī kompānijai ir milzu nozīme. :D Būs vien jāpiekrīt. ;) Uzraku un sastādīju ar puķēm vienu kārtīgu dobi....sajūta super. :) Mammas vīrietis piedāvāja savākt manus bērnus uz visu nākamo nedēļu.......noticēšu tad, kad sīkie aizbrauks.....tā būs pirmā reizi 14 gadu laikā, kad mēs veselu nedēļu būsim ar vīru tikai divi vien.........Un pats galvenais....esmu tik ļoti priecīga par savu mammu....viņa sen to bija pelnījusi. Beidzot viņai tiešām ir viens mīlošs vīrietis blakus, kurš pieņem arī mūs.

Nu kādēļ man jāmīl viņa mātes lauku mājas.....nu negribu es tur pavadīt katru brīvo dienu, negribu. Nu kas tas par argumentu....es to daru mūsu labā.....da bļāviens, vai vai es to lūdzu. Vai tiešām respektēt manu nevēlēšanos turp braukt katru reizi, ir par daudz prasīts. Nu nespēju es mīlēt to vietu tāpat kā viņš....kādēļ man to regulāri uzspiež. Un pārmest, ka es palēkšus gribu braukt uz savas mātes laukiem.....nekad neesmu tos uzspiedusi viņam....ak tu mūžš, palūdzu 1x turp mani aizvest...............kas ir 1x salīdzinājumā argandrīz katru nedēļas nogali...............un pie manas mātes vēl jau neesam aizbraukuši........

Es gan tāda miermīlīga, bet šoreiz mani aizķēra......pateikt, ka 14gadīgs jauneklis 186cm garš un 59 kg smags ir dūšīgs (lasi resns) un vispār, ja jau 14 gados ir 186, tad jau jārēķinās, ka izaugs par milzi (man ko, ķieģeli bērnam uz galvas uzlikt, lai lēnāk aug)......nu riebj, kā šitā var pateikt......radiniece skaitās.....vai es vainīga, ka viņai jauneklis 16 gados ir nedaudz īsāks par manējo un sver knapi 50kg. Knapi noturējos lai nepateiktu, ka ne jau manējais ir dūšīgs, bet viņai ir osvenciemas upuris.........

Pēdējais mēnesis darbā...urrāāā.....būšu brīva kā putns......varēšu strādāt tikai to darbu, kurš sniedz patiesu gandarījumu. Pati sevi apskaužu. :D

Tūlīt sāksies vasaras brīvlaiks....nu, un kur lai tos bērnus liek.....ko lai izdomā??? Tā ir, ja nav ne lauku, ne brīvu vecmāmiņu, ne brīvlaika arī vecākiem.......

Bērnam eksāmeni, stress mātei. :D
Kādēļ attieksme pret bērniem ir tik dažāda. Mīl vienādi, bet uztver dažādi. Par lielo bērnu nekādu uztraukumu, šaubu, tikai lepnums un miers. Par jaunāko mūžīgie uztraukumi un stresi, nepārliecinātība un nemiers................

Dvēseles caurēja.....lāpos ar skaļu mūziku, saldējumu, šokolādi un alkoholu.....šobrīd jau paliek vieglāk......oi, rīt noteikti būs vēl smagāk nekā šodien......bet par to es domāšu rīt...........

"Tev ir jāstrādā un tādēļ mēs visi esam spiesti sēdēt mājās................". Gan sāpīgi, gan dusmas vienlaicīgi....................visi zināja laicīgi, neviens pie biksēm netika turēts....................

Šogad smagais pavasaris. Rokas jēlas, elpot pagrūti. Laimīgie ļaudis priecājas par bērzu un citu koku ziedēšanu. Es ar priecātos, bet ne šogad. Vakar ieraudzīju pie mājas bērzu ziedam un nopūtos, kaut ātrāk izziedētu, man elpot vieglāk būtu.

Rīcību nenožēloju, pateicu cik vien korekti mācēju......bet cilvēka pietrūkst.:(

Staigāju visu laiku labā garastāvoklī. :) Šodien, pēc kārtējā jautājuma, nolēmu beidzot viņai pateikt. Uzrakstīju tiešām takstiski un pieklājīgi, bet čuš vien sanāca. Vairs viņa ar mani nerunā. Ceru, ka dusmas pāries un viss būs kārtībā, bet iespējams arī ka nekas nebūs kārtībā. Mans labais garastāvoklis arī vējā, staigāju šobrīd vispār bez garastāvokļa. Mierinu sevi ar labas paziņas teikto, ka, ja pēc 23 gadu draudzības cilvēks apvainosies par manis teikto, tad jāuzvaicā sev, vai tiešām tas bija mans draugs.

Mocīšu fanam paredzēts darbiņš (...tālāk...)

Jūtu, ka tieku spiesta pie sienas. Drīz vien man nāksies viņai to pateikt, bet tas ir tik smagi. Es pilnīgi jūtu, ka ir jāizvēlas starp draudzību un mīloto nodarbošanos. Nu, kā lai labākajai draudzenei pasaka, ka es 100% gribu norobežot draudzību un biznesu, ka es pat niecīgāko sadarbību nevēlos. Bet viņa katru reizi par to ieminās, bet es tik klusēju vai atrunājos ar nenozīmīgām frāzēm.......bet tūlīt jāsāk braukt uz gadatirgiem, bet es gribu to darīt viena, negribu viņu vairs ņemt līdzi, vadāt, aizdot galdu un tt........ai, smagi, taisni vai galva sāk sāpēt. Es saprotu, ka tā ir maza daļa no tā kā es pelnu naudu, bet man vairs negribas to dalīt, jo par sadarbību (pareizāk sakot - nesadarbošanos) lielākos plānos mēs jau vienojāmies, bet tie gadatirgi.................

LSA ir jēdzīga lieta. Patreiz esmu apmierināta ar viņu piedāvātajiem kursiem. Pašapziņas un biznesa zinības man tiešām nenāks par ļaunu. ;)

Šampanietim ar to nav nekāda sakara.....esmu konkrēti saslimusi. :(((

Tik slikti, pāc pāris glāzēm šampanieša, man mūžam nav bijis.....galva sāp nenormāli, neviena tablete nepalīdz.......

Pirmo reizi centos izurbties cauri obligātai VID ikgadējai deklarācijas aizpildīšanai :D Var jau būt, ka smieklīgi, bet man, kā cilvēkam, kuram tā ir tumša bilde........... To, ko man pieejamā grāmatvede stāstīja vairāk kā stundu.....praktiski neko nesapratu.....saņēmu drosmi dūrītē un devos uz VIDu konsultētis........rezultātā, 10 min. laikā visu man apstāstīja, paskaidroja......visu sapratu.....nonācu pie slēdziena, ka man pieejamā grāmatvede tā īsti nemāk skaidrot, nezin jaunos likumus......rezultātā, man jāpārskata un jālabo vesela kaudze ar papīriem.....bet labi, ka tas viss laicīgi notiek, paspēšu visu vērst par labu. :) Atausa atmiņā murse  teiktais, ka pieredze netīkamā darbā var nākt par labu mīļā darba veikšanai.......pareizi teikts.......tā arī būs, šī pieredze man noteikti noderēs. :)