Vakar bija viena kolosāla diena. Aizbraucām uz laukiem. Jā, mums beidzot ir lauki. :) Mammai ir viens foršs vīrietis. Jā, ar to vīrieti mēs arī iepazināmies. :D Apskatījām mūsu vecās mājas ( jaunās ir pāris km tālāk), kuras tika iegādātas padsmit gadus atpakaļ un kurās pāris gadus mamma nedzīvoja, jo atgriezās Rīgā. Tas ir neiedomājami, ko vandāļi var izdarīt ar vienu lauku māju pāris gadu laikā.....pat krāsni izdemolējuši, par logiem, durvīm, sienām, grīdām, jumtu nerunāsim..... Bet priecē tas, ka māju paredzēt turpmākajā laikā tomēr atjaunot.....Ek, tad mums būs 2 gab. lauku kur aizbraukt vasarā.
Kas dīvaini....cik ļoti man nepatīk braukt pie vīrmātes, tik ļoti man patīk pie mātes laukos..... Pareizi viņas vīrietis teica, ne jau tikai apkārtne pie vainas.....arī kompānijai ir milzu nozīme. :D Būs vien jāpiekrīt. ;) Uzraku un sastādīju ar puķēm vienu kārtīgu dobi....sajūta super. :) Mammas vīrietis piedāvāja savākt manus bērnus uz visu nākamo nedēļu.......noticēšu tad, kad sīkie aizbrauks.....tā būs pirmā reizi 14 gadu laikā, kad mēs veselu nedēļu būsim ar vīru tikai divi vien.........Un pats galvenais....esmu tik ļoti priecīga par savu mammu....viņa sen to bija pelnījusi. Beidzot viņai tiešām ir viens mīlošs vīrietis blakus, kurš pieņem arī mūs.