Ups, sen nebiju rādijusies...... darba daudz... laika maz... bērni turpina padarīt mani sirmu :D...... vīrs arī tas pats vecais, tikai atmetis smēķēšanu, labāk būtu pīpējis, jo nezinu cik ilgi izturēšu staigājošu rūgumpodu (varētu padomāt, ka man savu kreņķu nepietiek )......aaaa, svētki taču nāk ar joni, tikai kādēļ tiem bonusā neizsniedz arī svētku sajūtas..............

BEIDZOT atradu plānotāju....varētu padomāt, ka tagad man to baigi vēl vajag. :D

Šodien nejauši atradu 4 dienas meklēto kalkulatoru....bet pazaudēju plānotāju, kuru vajag šobrīd kā ēst. Meklējot plānotāju, pa ceļam, pazaudēju krūzi ar kafiju, tikko vēl bija, vēl kafijas garša mutē....bet kur palika? Ja bez kalkulatora vēl varēja kaut kā iztikt, tad bez plānotājā pierakstītā svarīgā telefona - nu nekādi........Nez, ko varētu nozīmēt tik pēkšņa aizmāršības lēkme.

Sestdien laiks bija slikts....izvietojums dramatisks....rezultāts knapi apmierinošs. Rezultāts nekompensē sekas. :(

Kaut sestdien būtu labs laiks.......un sliktais izvietojums neko neietekmētu....lūdzu, lūdzu.

No novembra samazinu papilddarba slodzi uz pusi.....nevaru sagaidīt....esmu piekususi un netieku ar visu galā. Bet būs jau labi. :)

Šorīt pamodos ar sajūtu, ka esmu dabūjusi pa galvu ar koka āmurīti, nē - ar kuvaldu.
Esmu tomēr uzsēdusies uz ripiņām, jūtos daudz labāk, ceru, ka ar mēnesi pietiks.
Vakar biju vienā biezā pasākumā, tādā, kur visi dārgos uzvalkos un ekskluzīvās kleitās. Principā, jutos neiederīga, bet varēja iztikt. Mani darbi ieguva trešo vietu simpātiju konkursā, uzreiz aiz ekskluzīvām cepurēm un profesionālas fotogrāfes darbiem. Tas gan ir priecējošs vakts. Ceru, ka esmu ieguvusi noderīgus kontaktus savu darbu tālākai attīstībai. Jo bija diezgan mulsinoši visu laiku dzirdēt jautājumu - kur atrodas jūsu veikals, kurā var nopirkt šos darbus.....bet es biju spiesta atbildēt, ka strādāju mājās. Nja, laikam būs kaut kas jāsāk darīt lietas labā..............

Šorīt pamodos un apraudājos....tāpat vien, bez konkrēta iemesla. Kā sekas, visu dienu staigāju tāda viegli lēmēta........rīt jauna darba nedēļ, smaga nedēļa.........gribu lai būtu jau nākamā piektdiena, nu labi - ceturtdienas vakars.

Īsumā :
Jaunajā darbā neiet tā kā gribētos,
Sīkajam šodien konstatēja neatgriezenisku tuvredzību ( nekā nebija, iesim vēl pie kāda acu ārsta)
Šonakt sašķobijās dūša un sliktums nav pārgājis līdz pat šim brīdim,
Iekavēju esošos pasūtījumus.
Viss

Pie jaunā darba vēl arvien nevaru pierast. Veltu tam vairāk laika nekā vajadzētu. Apkārtējie lamājās, ka pārāk nopietni tam visam pieeju, lai atslābstu. Man nesanāk........
Dzīvoklī uzradās žurka, tb kastē, kur trubas norobežotas, viens kārtīgs grauziens un tā ielauzīsies manā dzīves telpā. Oi, ja kāds zinātu kā es baidos no žurkām......šovakar būs operācija "Nē žurkām!!!!!!!!!". Kaut nu izdotos nelūgto ciemiņu likvidēt.

Pirmā nodarbību nedēļa garām. Pagāja salīdzinoši labi....bet vienmēr jau var vēlēties labāk. :)
Nekādi nevaru saprast, no kurienes manī tā nepārliecinātība par sevi un nemiera lēkmes par darāmajiem darbiem. It kā saprotu, ka darīt vajadzēs tāpat, saprotu, ka cilvēki nav zvēri, saprotu, saprotu, saprotu.....vienalga nepalīdz. Ar nemieru solī nāk slikta dūša, spiedoša sajūta starp krūtīm, roku un deniņu svīšana......mēģinu stipri elpot, mēģinu "izslēgt" nemierīgās domas.......reizēm sanāk, reizēm nē.......piekūstu no tā visa, tīri fiziski piekūstu.

Ir pavisam nelāgi....uztraukums jaunā darba sakarā sit augstu vilni, nu jau esmu sākusi murgot par pazaudēto preci un pārējām figņām. Tā grāmatvedības puse man vispār smagi pielec, nemaz nezinu kā es kārtošu visus papīrus gan ar firmu gan ar valsti saistītos. Šobrīd pārņem sajūta, kakova hrena es vispār piekritu kam tādam. Manam mīļajam darbam arī atliek tikai laika drupačas, vismaz šobrīd.

Vakar izjutu, kā ir, ja kājas pa vasaru izlaižās....tā notiek, ja visu laiku staigā iešļūcenēs......un tad divas stundas pastaigā kurpēs ar kurām noskriets viss pavasaris.....rezultātā saņem uz katras kājas pa divām tūznām......
Ja kas, man šodien kāzu jubileja, bet es būšu spiesta atkal staigāt iešļūcenēs :DDDDD

Kā iemācīt bērnam "es nevaru, man bail, es negribu" vietā teikt un domāt " es varu, es nebaidos, es gribu" ?????????????

Nu, ko lai saka...ai, da neko neteikšu. Man, laikam, pirmssaslimšanas stāvoklis, nu ļoti nelāgs.

"Bija laiks, kad manējais vadāja!"....bļāviens, nu cik var atgādināt un bāzt acīs....kur tie gadi.....jau cik gadu manējais vadā, bet vēl nav miera. Nē, nākamreiz palūgšu nosaukt datumu kuru uzskatīt par norēķināšanās dienu, lai man vairs nav jāklausās šis texts......

Īsumā.....
- pagājušajā naktī izdauzija autiņam logu un izrevidēja salonu (tb apzaga).....
- māte pēdējā brīdī atteicās pieskatīt bērnus, pieskatīt esmu lūgusi labi ja 3x 13 gadu laikā ( it kā, nekā jauna, bet vienalga bēdīgi).....
+ bērni palika pie māsīcas (paldies viņai)
+ bijām Cēsīs uz Disko nakti (patika)
Par Disko nakti.....dīvaini, ļoti gribēju redzēt Right Said Fred, bet secināju, ka Lou Bega bija foršāks. Nu, Kaoma bija nebaudāma........

Nu kādēļ tieši tad kad esam pirmo reizi 10 gadu laikā sataisijušies atpūsties divatā un doties uz koncertu...tieši tad sola lietu....

Šodien visa diena pludmalē. Mēs tā viltīgi bracam kur mazāk cilvēku. Sīks pat varēja pūķi palaist gaisā. Smieklīgi bija, kad viena kaija nolēma, ka pūķis to apdraud un mēģināja to taranēt. :D
Tagad gāž lietus - sen gaidīts. :))))))))))))))

Vakar visu dienu nosēdēju gadatirgū......vidēji labi. Patīk visiem, bet pērk puse no visiem. :D