Veco gadu pavadīju spēlējot galda spēles, jaucot un dzerot smalkus kokteiļus, jauno gadu sagaidīju skatoties tautas salūtu pa savas karaļvalsts torņa logu saskandinot šampi un mētājoties ar serpentīniem, tad jau galīgi naktī aizgājām uz elles balli, aizmigu laimīga, pamodos laimīga, sacepu ķirbja pankūkas un pievācu māju. Es tā domāju ja šitā būs lai tā arī ir.
Parunājam par darbu? Man tagad jāuzšuj skaista 30to gadu kleita, melna, ar šlepi un puspliku mugura no tāda kā zīda kā šifona un man bail kaut ko sačakarēt tapēc es sēžu un imitēju darbību, bet gatavai tai jābūt rīt 16.00. Lūk tāds puņķis es reizēm esmu. Vēl es nesaprotu kā var būt tik daudz darba, bet maz naudas?
Kaut ko te visi sūdzas par šitento gadu, man šitentas gads, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem, ir vienkārši konfektīte, kūciņa, mīļumiņš, labumiņš, puķu groziņš, silts cimdiņš un cepuriņš. Nav gan tā ka viss rozā cukurvate, bet nav arī iet pa ielu viens līst un labā kāja slapja.
Daudz darba un darīšanu, maz laika vienkārši būt, laikam vecums, bet ne pārāk liels.
Kāds muminu varonis es esmu? Agrāk biju snorkes jaunkundze, bet vairs neesmu. Liekas esmu svilpaste, mums līdzīga forma, patīk jūra un paklāji.
Sapnī biju ar kungu aiztesusies uz berlīni. Kungs ar metro braukāja pa lidliem, es sēdēju hostelī jo man vienai bija atslēgas, dusmijos uz viņu un gaidīju kad atnāks rampāne un aizvedīs mani dejot.
Šodiena iezīmīga ar to ka nopirku pirmo ziemassvētku dāvanu (superlaicīgi, es zinu, bet pagājšgad visu sagādāju pēdējā nedēļā un bij kā bij un nolēmu laboties un sanāks arī (?)) un nosala ausis.
Mīļākais nesenais dabas novērojums - aiz loga mazas, ļoti resnas vārnas.
