Bet sapnī tāda vasara ka pamostoties sāpīgi :(
Sniegs ja, bet naktī, kamēr pīpēju, ap kadiem trijiem, dziedāja putniņi.
Veco gadu pavadīju spēlējot galda spēles, jaucot un dzerot smalkus kokteiļus, jauno gadu sagaidīju skatoties tautas salūtu pa savas karaļvalsts torņa logu saskandinot šampi un mētājoties ar serpentīniem, tad jau galīgi naktī aizgājām uz elles balli, aizmigu laimīga, pamodos laimīga, sacepu ķirbja pankūkas un pievācu māju. Es tā domāju ja šitā būs lai tā arī ir.
Parunājam par darbu? Man tagad jāuzšuj skaista 30to gadu kleita, melna, ar šlepi un puspliku mugura no tāda kā zīda kā šifona un man bail kaut ko sačakarēt tapēc es sēžu un imitēju darbību, bet gatavai tai jābūt rīt 16.00. Lūk tāds puņķis es reizēm esmu. Vēl es nesaprotu kā var būt tik daudz darba, bet maz naudas?
Kaut ko te visi sūdzas par šitento gadu, man šitentas gads, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem, ir vienkārši konfektīte, kūciņa, mīļumiņš, labumiņš, puķu groziņš, silts cimdiņš un cepuriņš. Nav gan tā ka viss rozā cukurvate, bet nav arī iet pa ielu viens līst un labā kāja slapja.
Daudz darba un darīšanu, maz laika vienkārši būt, laikam vecums, bet ne pārāk liels.
Kāds muminu varonis es esmu? Agrāk biju snorkes jaunkundze, bet vairs neesmu. Liekas esmu svilpaste, mums līdzīga forma, patīk jūra un paklāji.