Darbā bieži klausāmies čarkst.fm kas ir jebkura radio stacija tikai čarkst. Vai lieki piebilst ka es sēžu tieši pie tumbas? Kā arī: galīgi apnicis būt nabagai, skolā šausmīgi daudz darbu jāizdara, visi stulbi un bezjēgā, bez brīvdienām strādāju jau otro nedēļu, domāju ka migrēnas trešdien neskaitās kā brīvdiena. Davaj, moš varētu notikt kaut kas labs?
Man bija divas ļoti labas dienas, kas beidzās ar ģimenes draudzenes ierašanos un viņa izvairījās no mana apskāviena, nemaz ar mani nerunāja un naidīgi lūrēja virsū. Nezinu kapēc. Vakardien ļoti sāpēja galva. Kaut gan tas viss vēl būtu štrunts ja naktī sapņos man nerādītu laimīgākas dzīves filmu.
Šausmīgi gribas pārvākties
Vakar ilgi strādāju un pēc tam gāju uz staķiku nopirkt cigaretes. Kādā pagalmā stāvēja un runājās trīs vīrieši - tipāžs tātad tāds: latvieši ap piecdesmit ar divlitreni, bikses izstaipītiem, netīriem ceļgaliem un dibens lien ārā, varbūt rūtains krekls, varbūt t krekls ar uzrakstu heineken bet abi nospeķoti, pliks galvvidus ar ataugušiem sānu matiņiem. Nu lūk un viens no šitiem onkuļiem saka citiem onkuļiem "vienam patīk viduslaiki, citam neoklasicisms, citam atkal rokoko! Es, bļa, nevaru!" nē, draudziņ, es, bļa, nevaru!
Sievietēm esot trīs rokas: labā, kreisā un priekšroka, savukārt vīriešiem esot trīs kājas: labā kreisā un ceļakāja
Jāpiekrīt sienai netālu no darba: čista jau kādu laiku nav gribējies nomirt. Ir bijis skumji un bēdīgi bet ēnu astoņkāji laikam tiešām vienreiz atpisušies un izmisīgas trauksmes dadži ar pie sirds vairs nelīp. Urā!
Biju vakar aizbraukusi uz Kuldīgu. Ļoti pūta vējš, diezgan smieklīgi leca zivis, tad paēdām un paklaiņājām pa pilsētu. Secinājums viens- svētdienās viss ciet. Naktī labi gulēju.
Mis slīpais diegs, mis maskavas vīle, mis dabīgs zīds, mis netīri mati, mis nogurums.
Vai vai kāds es esu sūds, vakar līdz desmitiem strādāju lai šodien ņemtu brīvu un pamācītos. Vai es esmu pamācījusies dārgie radi, draugi un taisnīgie soģi? Ne vella! :(
