Sapnī redzēju mirušo tēvu, viņš nezināja ka ir miris (es zināju) pavadījām kopā normālu dienu, staigājāmies, runājāmies kā nekad dzīvē nenotika, tad pie atvadām šausmīgi sāku raudāt, jo sapratu ka šī būs pēdējā reize kad viņu satieku, tad aizgāju pie omas (viss vēl jo projām sapnī) un viņa iedeva man pelēkas aploksnes ar cilvēku vārdiem, bez adresēm un lūdza man šos cilvēkus sameklēt un aploksnes atdot, kā arī ļoti daudz fotogrāfiju no manas dzīves. Pamodos bēdīga.